VIDUSAUSS IEKAISUMS
FAKTU LAPA
Vidusauss iekaisums ir infekcija vidusausī, vietā starp bungādiņu un iekšējo ausi. Tas parasti ir saistīts ar strauju iekaisuma simptomu parādīšanos, kas izpaužas kā drudzis un sāpes ausī.1
Vidusauss iekaisums ir viena no visbiežāk sastopamajām slimībām zīdaiņiem un bērniem.2 Ir aprēķināts, ka ASV līdz divu gadu vecumam vairāk nekā 60% bērnu ir pārcietuši vismaz vienu akūtu vidusauss iekaisuma epizodi. Tas nozīmē, ka kopumā šajā vecumā bērniem ir konstatēti 9,3 miljoni saslimšanas gadījumu.3
Vidusauss iekaisums ir polimikrobiska (multipatogēna) slimība, ko izraisa gan vīrusi, gan baktērijas. Tomēr bakteriāls vidusauss iekaisums ir klīniski daudz smagāks; zīdaiņiem divi galvenie tā izraisītāji jeb patogēni ir Streptococcus pneumonaie un nenoteikta tipa Haemophilus influenzae (NTHi).4,5,6,7 Streptococcus pneumoniae ir arī izplatītākais bakteriālā meningīta un bakteriālās pneimonijas ierosinātājs.
Vidusauss iekaisumam ir raksturīga recidivējoša un ilgstoša norise. Aptuveni 10 - 20% bērnu konstatētas atkārtotas saslimšanas epizodes vai ilgstoša šķidruma uzkrāšanās vidusausī līdz pat 12 nedēļām.8 Recidivējošs vidusauss iekaisums ir riska faktors pārejošam vai paliekošam dzirdes zudumam, kura sekas ir vājas runas, valodas un kognitīvās spējas, kā arī attīstības un uzvedības problēmas. Kaut arī reti, vidusauss iekaisuma komplikācijas var būt arī invazīvas slimības, piemēram, meningīts.9
Kopējās ar vidusauss iekaisuma medicīnisko aprūpi saistītās izmaksas sasniedz 3 - 5 miljardus dolāru gadā ASV (augstākais ārstēšanas līmenis) un 200 - 300 miljonus mārciņu gadā Apvienotajā Karalistē (zemākais ārstēšanas līmenis), jo ārstēšanas vadlīnijas un prakse dažādās valstīs ievērojami atšķiras.10,11,12 Vidusauss iekaisums ir ne tikai ekonomisks slogs veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, bet arī ievērojami ietekmē slimnieku un viņu ģimenes locekļu dzīves kvalitāti.13,14
Vidusauss iekaisuma spektrs: pazīmes un simptomi
Vidusauss iekaisums aptver plašu spektru potenciāli nopietnu ausu iekaisumu veidu – akūts (AVI), recidivējošs (RVI), hronisks (HVI), ar izsvīdumu (VII) un hronisks strutojošs vidusauss iekaisums (HSVI), kam katram raksturīgi specifiski simptomi (skat. 1. attēlu).
1. attēls
Vidusauss iekaisuma (VI) veids |
Vidusauss iekaisuma simptomi |
Relatīvais biežums |
Parastais slimības ilgums |
Akūts vidusauss iekaisums (AVI) |
Sāpes, pietūkusi bungādiņa, šķidrums vidusausī, straujš slimības sākums |
Visizplatītākais (lielākā daļa bērnu pārcietuši vismaz vienu reizi) |
1 - 3 dienas |
Vidusauss iekaisums ar izsvīdumu (VII) |
Neinficēts šķidrums (izsvīdums) vidusausī Nav sāpju vai drudža Var nebūt pietūkuma |
Bieži |
1 - 2 nedēļas |
Recidivējošs vidusauss iekaisums (RVI) |
>3 AVI epizodes 6 mēnešu laikā, vai 4 epizodes 12 mēnešu laikā Epizodes vienu no otras atdala periodi ar simptomu pilnīgu izzušanu |
Bieži |
Katra epizode: 1- 3 dienas |
Hronisks vidusauss iekaisums (HVI) |
Šķidrums vidusausī >3 mēnešus vai >6 AVI epizodes 12 mēnešu laikā To var pavadīt infekcija un pietūkums |
Bieži |
Mēneši |
Hronisks strutojošs vidusauss iekaisums (HSVI) |
Pastāvīgs vidusauss pietūkums (>6 nedēļas), vienlaikus ar plīsušu bungādiņu un šķidruma noplūdi |
Mazāk izplatīts |
Mēneši |
Potenciālās vidusauss iekaisuma komplikācijas var ietvert:4,15,16,17,18,19
dzirdes pasliktināšanos un dzirdes zudumu, kas var izraisīt runas attīstības, socializācijas un mācīšanās spējas traucējumus;
hospitalizāciju, piemēram, ventilējošu timpanostomijas caurulīšu ķirurģiskai ievietošanai vai RVI un tā komplikāciju ārstēšanai;
infekcijas izplatīšanos, tai skaitā:
o lokalizētu izplatību, piemēram, ap ausi esošo kaulu pietūkumu un infekciju (mastoidītu);
o atsevišķus invazīvu slimību gadījumus, piemēram, meningītu un galvas smadzeņu abscesus, kas retos gadījumos var izraisīt nāvi.
Vidusauss iekaisuma ārstēšana
AVI
Daudzās valstīs kā pirmais līdzeklis AVI ārstēšanai tiek lietotas antibiotikas. Tomēr antibiotiku parakstīšanas pamatotība pirmajā vizītē vēl joprojām ir temats diskusijām. Daži ārsti atbalsta atturēšanos no antibiotiku lietošanas - daļēji tāpēc, ka daži AVI gadījumi ir saistīti tikai ar vīrusiem, un daļēji tāpēc, ka nevajadzīga antibiotiku lietošana veicina pret dažādām zālēm rezistentu baktēriju celmu rašanos.20 Pēdējo gadu laikā daudzās valstīs ir pieaugusi un dažās valstīs vēl turpina augt pret tādām antibiotikām kā penicilīns vidēji vai augsti rezistento Streptococcus pneumoniae celmu izplatība. Antibiotiku rezistences pieaugums pēdējos gados novērots arī otras vidusauss iekaisumu biežāk izraisošās baktērijas - NTHi – gadījumā.21, 22, 23
VII / RVI / HVI / HSVI
Daudz smagākām vidusauss iekaisuma formām un to komplikācijām var būt nepieciešama papildu ārstēšana. RVI vai nepārejoša VII gadījumos šķidruma izvadīšanai ausī var tikt ķirurģiski ievietotas ventilācijas caurulītes. Kaut arī kritēriji ventilācijas caurulītšu izmantošanai ir strīdīgi,9 tā ir viena no izplatītākajām ķirurģiskajām procedūrām bērniem ASV.
Vakcinācija
Cita pieeja vidusauss iekaisuma un tā potenciālo seku ārstēšanai ir pirmās epizodes rašanās profilaktiska novēršana. PVO konjugēto vakcīnu pret Streptococcus pneumoniae izstrādi uzskata par augstākās prioritātes jautājumu.24 Vakcīna, kas bērniem sniedz izvērstu aizsardzību pret galvenajiem VI izraisošajiem patogēniem, var palīdzēt samazināt antibiotiku lietošanu vispār vai to pārmērīgu lietošanu, kas noved pie rezistences.
Atsauces:
1 National Health Service (NHS). Otitis media. Available at:
http://www.nhsdirect.nhs.uk/articles/article.aspx?articleId=273§ionId=18934. Last accessed on
July 2007
2 Linder T et al. Acute otitis media with effusion: an overview of the pathogenesis and
recommendations for therapy. Schweiz Med Wochenschr. 1996 Dec 28;126 (51-52):2223-33.
3 Berman S, Roark R, Luckey D. Theoretical cost effectiveness of management options for children
with persisting middle ear effusions. Pediatrics 1994;93:
4 Klein JO. Otitis media. Clin Infect Dis 1994; 19:823-33.
5 Howie VM. Otitis media. Pediatr Rev 1993;14:320-323
6 Murphy TF. Respiratory infections caused by non-typeble haemophilus influenzae. Curr Opin Infect
Dis 2003; 16:129-134
7 Cripps AW, OtczykaDC, Kydb JM. Bacterial otitis media: a vaccine presentable disease? Vaccine
2005;23 :2304-2310
8 Teele, D. W., J. O. Klein, and B. Rosner. "Epidemiology of otitis media during the first seven years of
life in children in greater Boston: a prospective, cohort study." J.Infect.Dis. 160.1 (1989): 83-94.
9 Klein JO et al 2001. The Burden of otitis media. Vaccine 2000 dec 8; 19 Suppl 1:S2-8.
10 American Speech Language Hearing Association. Causes of hearing loss in children. 1997–2007.
Available at: http://www.asha.org/public/hearing/disorders/causes.htm. Last accessed July 2007
11 Alsarraf R, Jung CJ, Perkins J, Crowley C, Alsarraf NW, Gates GA. Measuring the indirect and
direct costs of acute otitis media. Arch.Otolaryngol.Head Neck Surg. 1999; 125:12-18.
12 WilliamsonI. Consultations for middle ear disease, antibiotic prescribing and risk factors for
reattendance: a case-linked study. British Journal of General Practice 2006; March:170-5.
13 Brouwer CN, Rovers MM, Maille AR, Veenhoven RH, Grobbee DE, Sanders EA, et al. The impact
of recurrent acute otitis media on the quality of life of children and their caregivers. Clin.Otolaryngol.
2005; 30:258-65.
14 American Academy of Pediatrics and AmericanAcademy of Family Physicians. Clinical Practice
guideline. Subcommittee on management of acute otitis media. Diagnosis and management of acute
otitis media. Pediatrics 2004; 113:1451-65.
15 Li WC, Chiu NC, Hsu CH, Lee KS, Hwang HK, Huang FY. Pathogens in the middle ear effusion of
children with persistent otitis media: implications of drug resistance and complications. J Microbiol
Immunol Infect 2001; 34:190-4.
16 Leskinen K. Complications of acute otitis media in children. Curr Allergy Asthma Rep 2005; 5: 308-
12.
17 Brouwer CN, Rovers MM, Maille AR, Veenhoven RH, Grobbee DE, Sanders EA, et al. The impact
of recurrent acute otitis media on the quality of life of children and their caregivers. Clin.Otolaryngol.
2005; 30:258-65.
18 Lee J, Witsell DL, Dolor RJ, Stinnett S, Hannley M. Quality of life of patients with otitis media and
caregivers: a multicenter study. Laryngoscope 2006; 116:1798-804.
19 Poole MD. Otitis media complications and treatment failures: implications of pneumococcal
resistance. Pediatr Infect Dis J 1995; 14:S23-6.
20 Berman S. Otitis Media in Children. NEJM 8 June 1995; 332:1560-1565.
21 Breiman RF, Butler JC, Tenover FC, Elliott JA, Facklam RR. Emergence of drug-resistant
pneumococcal infections in the United States. JAMA 1994; 271:1831-1835.
22 Suzuki K, Nishimura T, Baba S. Current status of bacterial resistance in the otolaryngology field:
Results from the second nationwide survey in Japan. 2003; 9: 46-52
23 Finkelstein JA, Huang SS, Daniel J, Rifas-Shirman SL, Kleinman K, Goldmann D, et al. Antibioticresistant
streptococcus pneumoniae in the heptavalent pneumococcal conjugate vaccine era:
Predictors of carriage in a multicommunity sample. Pediatrics 2003; 112: 862.
24 World Heath Organization. Pneumococcal vaccines. Accessible at:
http://www.who.int/vaccines/en/pneumococcus.shtml. l. Last accessed July 2007