VIDUSAUSS IEKAISUMA MIKROBIOLOĢIJA
FAKTU LAPA
Vidusauss iekaisums (VI) ir polimikrobiska slimība1. Bakteriāla infekcija tiek konstatēta līdz pat 92% akūta vidusauss iekaisuma (AVI) gadījumu.1 Streptococcus pneumoniae un nenoteikta tipa Haemophilus influenzae (NTHi) ir ar šiem iekaisumiem visbiežāk saistītās baktērijas – tās izraisa līdz pat 80% bakteriāla AVI gadījumu visā pasaulē.2,3,4,5 Gan Haemophilus influenzae, gan Streptococcus pneumoniae „mājo” cilvēka augšējos elpceļos.
Streptococcus pneumoniae
Streptococcus pneumoniae jeb pneimokoks ir grampozitīva diplokoka baktērija, kas 19. gadsimta beigās tika atzīta par galveno pneimonijas ierosinātāju.6
Šis mikroorganisms izraisa arī daudzas cita veida slimības, tai skaitā akūtu vidusauss iekaisumu, pneimoniju un meningītu. Streptococcus pneumoniae ir visizplatītākais bakteriālā meningīta un bakteriālās pneimonijas ierosinātājs pieaugušajiem un bērniem, un ir viens no diviem mikroorganismiem, kas visbiežāk konstatēts bakteriāla vidusauss iekaisuma gadījumā.7
Streptococcus pneumoniae parastidzīvo saimniekorganismā, neizraisot slimību. Tā klātbūtne konstatēta aizdegunē 5 - 10% veselu pieaugušo un 20 - 40% veselu bērnu.6 Šis normālais kolonizācijas process var kļūt infekciozs, ja mikroorganismi izplatās vidusausī vai deguna blakusdobumos, kur tie attiecīgi var izraisīt akūtu vidusauss iekaisumu un sinusītu (deguna blakusdobuma iekaisumu). Kaut arī vidusauss iekaisumu var izraisīt visi S. pneumoniae tipi, lielākajā daļā pneimokoku izraisītu akūtu vidusauss iekaisuma gadījumu „vainīgi” ir tikai daži no tiem. Visbiežāk sastopamie tipi (pēc biežuma dilstošā secībā) ir 19., 23., 6., 14., 3. un18. 8,9,10, 11
Akūts vidusauss iekaisums, ko izraisījusi Streptococcus pneumoniae baktērija, ir invazīvas pneimokoku slimības un, retos gadījumos, meningīta riska faktors.12,13,14 Attīstītajās valstīs pēdējā laikā vidusauss infekcijas bijušas saistītas ar 1/3 visu Streptococcus pneumoniae izraisīto meningīta gadījumu. 8,9,10
Nenoteikta tipa Haemophilus influenzae (NTHi)
Haemophilus influenzae ir nekustīga gramnegatīva īsa nūjiņveida baktērija, kas ierosina plašu slimību spektru.
Ir divas galvenās Haemophilus influenzae kategorijas: celmi bez apvalka (jeb nenoteikta tipa celmi) un apvalkoti celmi. Ir seši vispārēji atzīti Haemophilus influenzae tipi: a, b, c, d, e un f, kā arī neapvalkoti (nenoteikta tipa) celmi. 6
Tāpat kā Streptococcus pneumoniae, lielākā daļa Haemophilus influenzae celmuparasti dzīvo saimniekorganismā, neizraisot slimību; tie rada problēmas tikai tad, kad citi faktori (piemēram, vīrusinfekcija vai samazināta imūnfunkcija) sniedz tādu iespēju. Dabiski iegūta un Haemophilus influenzae izraisīta slimība var rasties tikai cilvēkiem. Zīdaiņiem un maziem bērniem Haemophilus influenzae b tips (Hib) izraisa bakterēmiju, pneimoniju un akūtu bakteriālo meningītu.
Gandrīz visi Haemophilus influenzae celmi, kas izraisa AVI, ir nenoteikta tipa. Pirms konjugētas polisaharīda b tipa vakcīnas lietošanas sākšanas tikai aptuveni 10% Haemophilus vidusauss iekaisuma gadījumu bija izraisījuši b tipa celmi; šis procents varētu būt daudz mazāks, ja sabiedrībā tiek realizēta efektīva imunizācijas programma.8,9,10,11
Nenoteikta tipa Haemophilus influenzae bieži vien netiek uzskatīta par tik nozīmīgu vidusauss iekaisuma ierosinātāju kā Streptococcus pneumoniae, kaut arī ir klīniskie pierādījumi, kas to apstrīd.15 NTHi tiek saistīta ar neveiksmīgas ārstēšanas gadījumiem un atkārtotu saslimšanu – visbiežāk tā tiek konstatēta trešajā vai nākamajās akūtā vidusauss iekaisuma epizodēs.16
Antibiotikas un VI patogēni
Vēsturiski vidusauss iekaisuma dažādu klīnisko veidu terapeitiskā un profilaktiskā ārstēšana ir pārsvarā balstījusies uz antibiotikām. Antibiotiku terapija ir būtiska, lai pacientiem ar akūtu vidusauss iekaisumu novērstu potenciālās komplikācijas un bīstamas sekas - mastoidītu un kurlumu, kas var attīstīties bakteriāla izraisītāja gadījumā.17 Antibiotiku ieviešana 1930. un 1940. gados ievērojami samazināja komplikāciju un seku gadījumu skaitu.18
1960. gados gandrīz visi Streptococcus pneumoniae celmibija jutīgi pret penicilīnu, taču kopš tā laika visu galveno vidusauss iekaisuma patogēnu rezistence pret antibiotikām ir ievērojami palielinājusies, it īpaši valstīs ar lielu antibiotiku patēriņu. Bērniem līdz 15 gadu vecumam antibiotikas tiek lietotas trīs un vairāk reižu biežāk nekā jebkurā citā vecuma grupā. AVI ir galvenā indikācija antibiotiku parakstīšanai daudzās attīstītajās valstīs19,20,21,22 - ASV vien šim iemeslam ik gadu izraksta 20 miljonus antibiotiku recepšu.23 Ņemot vērā šo lielo patēriņa apmēru, antibiotiku rezistence izraisa arvien lielākas bažas primārās aprūpes ārstu vidū.24
Šo pret vairākām antibiotikām rezistento otopatogēnu 25 pieaugošā skaita dēļ, zinot, ka šī rezistence ir tieši saistīta ar antibakteriālo līdzekļu lietošanu,26 plaša antibiotiku lietošana VI gadījumos ir raisījusi diskusijas. Šīs diskusijas beigušās ar atkārtotām rekomendācijām samazināt antibiotiku lietošanu bērniem ar AVI.19,27,28,29
Lai arī šobrīd ir pieejamas vakcīnas Streptococcus pneumoniae un Hib apkarošanai, vairāk nekā 90% Haemophilus influenzae VI infekciju izraisa nenoteikta tipa celmi, pret kuriem pagaidām vakcīnu nav.
Atsauces:
1 Ruohola A, Meurman O, Nikkari S, Skottman T, Salmi A, Waris M, et al. Microbiology of acute otitis
media in children with tympanostomy tubes: prevalences of bacteria and viruses. Clin Infect Dis 2006;
43: 1417-22.
2 Leibovitz E, Satran R, Piglansky L, Raiz S, Press J, Leiberman A, et al. Can acute otitis media
caused by Haemophilus influenzae be distinguished from that caused by Streptococcus pneumoniae?
Pediatr.Infect.Dis.J. 2003; 22: 509-14.
3 Eskola J, Kilpi T, Palmu A, Jokinen J, Haapakoski J, Herva E, et al. Efficacy of a pneumococcal
conjugate vaccine against acute otitis media. N Engl J Med 2001; 344: 403-9.
4 Rosenblut A, Santolaya ME, Gonzales P, Corbalan V, Avendano LF, Martinez MA, et al. Bacterial
and viral etiology of acute otitis media in Chilean children. Pediatric Infectious Disease Journal 2001;
20: 501-7.
5 Prymula R, Peeters P, Chrobok V, Kriz P, Novakova E, Kaliskova E, et al. Pneumococcal capsular
polysaccharides conjugated to protein D for prevention of acute otitis media caused by both
streptococcus pneumoniae and non-typable haemophilus influenzae: a randomised double-blind
efficacy study. Lancet 2006; 367: 740-8.
6 Ryan KJ; Ray CG (editors) (2004). Sherris Medical Microbiology, 4th ed., McGraw Hill, pp. 396–401.
ISBN 0838585299.
7 Dagan R. "Treatment of acute otitis media - challenges in the era of antibiotic resistance". Vaccine
19 Suppl 1: S9-S16. PMID11163457
8 Orange M, Gray BM. Pediatr Infect Dis J 1993; 12: 244-246.
9 Austrian R, Howle VM, Ploussard JH. Johns Hopkins Med J 1977; 141: 104-111.
10 Kamme C, Ageberg M, Lundgren K. Scand J Infect Dis 1970; 2: 183-190.
11 Spika JS, Facklam RR, Plikaytis BD, Oxtoby MJ. J Infect Dis 1991; 163: 1273-1278.
12 Poole MD. Otitis media complications and treatment failures: implications of pneumococcal
resistance. Pediatr Infect Dis J 1995; 14: S23-6.
13 Cripps AW, Otczyk DC. Prospects for a vaccine against otitis media. Expert Rev Vaccines 2006; 5:
517-34.
14 Takala AK, Jero J, Kela E, Ronnberg PR, Koskenniemi E, Eskola J. Risk factors for primary
invasive pneumococcal disease among children in Finland. JAMA: The Journal of the American
Medical Association 1995; 273: 859-64.
15 Faden H, Waz MJ, Bernstein JM, Brodsky L, Stanievich J, Ogra PL. Nasopharyngeal flora in the
first three years of life in normal and otitis-prone children. Ann.Otol.Rhinol.Laryngol. 1991; 100: 612-
15.
16 Kilpi T, Herva E, Kaijalainen T, Syrjanen R, Takala AK. Bacteriology of acute otitis media in a
cohort of Finnish children followed for the first two years of life. Pediatr Infect Dis J 2001; 20: 654-71.
17 Leskinen K. Complications of acute otitis media in children. Curr Allergy Asthma Rep. 2005; 5: 308-
12.
18 Agrawal S, Husein M, MacRae D. Complications of otitis media: an evolving state. J Otolaryngol.
2005; 34 Suppl 1:S33-9.
19 Leibovitz E. Acute otitis media in pediatric medicine: current issues in epidemiology, diagnosis, and
management. Paediatr Drugs 2003; 5 Suppl 1: 1-12.
20 Bauchner H, Philipp B. Reducing inappropriate oral antibiotic use: a prescription for change.
Pediatrics 1998; 102: 142-5.
21 Pennie RA. Prospective study of antibiotic prescribing for children. Can Fam Physician 1998; 44:
1850-6.
22 Mattila PS. Adenoidectomy and tympanostomy tubes in the management of otitis media. Curr
Allergy Asthma Rep 2006; 6: 321-6.
23 Bernius M, Perlin D. Pediatric ear, nose, and throat emergencies. Pediatr Clin North Am. 2006; 53
:195-214.
24 Arguedas A, Lefebre C, Dean C et al. Paediatricians’ awareness of and attitudes about Otitis
Media: results of a multinational survey. Abstract to be presented at the International Conference of
Paediatrics August 2007
25 Leibovitz E. Acute otitis media in pediatric medicine: current issues in epidemiology, diagnosis, and
management. Paediatr Drugs. 2003;5 Suppl 1:1-12.
26 Tenover FC, McGowan JE Jr. Reasons for the emergence of antibiotic resistance. Am J Med
Sci.1996; 311: 9-16.
27 Hoberman A, Marchant CD, Kaplan SL, Feldman S. Treatment of acute otitis media consensus
recommendations. Clin Pediatr (Phila). 2002; 41: 373-90.
28 Dowell SF, Schwartz B, Phillips WR. Appropriate use of antibiotics for URIs in children: PartI. Otitis
media and acute sinusitis. The pediatric URI Consensus Team. Am Fam Physician. 1998; 58 :1113-8,
1123.
29 Paradise JL. Treatment guidelines for otitis media: the need for breadth and flexibility. Pediatr Infect
Dis J. 1995; 14 :429-35.