GlaxoSmithKline pērnā gada pašā nogalē paziņoja par jaunu un unikālu pieeju kopdarbībai izpētes jomā, kas paredz kompānijas zinātnieku – ķīmiķu sadarbību ar vadošajiem starptautiskajiem izpētes centriem un akadēmiskajām struktūrvienībām. Šo pētījumu rezultātā tapušie produkti būs plaši pieejami visai zinātniskajai sabiedrībai.
Šīs stratēģiskās iniciatīvas ietvaros Glaxo zinātnieki, kuri šobrīd strādā molekulu izpētes jomā, uzsāks kopīgu sadarbību ar zinātniekiem no dažādām citām institūcijām, ieskaitot Oksfordas un Toronto Structural Genomics Consortium (SGC) centrus, ASV National Chemical Genomics Centre (NCGC) un Oksfordas universitātes ķīmijas un bioķīmijas fakultātes. Zinātnieku darbs Structural Genomics Consortium (SGC) centros un Oksfordā būs iespējams, pateicoties 4 miljonus sterliņu mārciņu vērtam Wellcome Trust fonda mērķfinansējumam.
Apvienotās zinātnieku darba grupas strādās, lai sintezētu un identificētu epiģenētisko signālu pārraidē iesaistīto 25 proteīnu jaunus ķīmiskos paraugus, bet pēc tam tos padarītu publiski pieejamus bez jebkādiem izmantošanas ierobežojumiem. GSK zinātnieki būs atbildīgi par paraugu sastāvu, sintēzi un optimizāciju, savukārt SGC pētīs un novērtēs paraugu ķīmisko aktivitāti.
Epiģenētika ir salīdzinoši jauna zinātnes nozare, kas mēģina izprast tās gēnu funkciju izmaiņas, kas tiek pārmantotas, bet nav saistītas ne ar kādām pārmaiņām DNS ķēdē. Tiek lēsts, ka tieši šīs izmaiņas ietekmē gēnu izstrādāto olbaltumvielu rašanās laiku, skaitu un veidu. Nereti saslimšanu gadījumos olbaltumu līmenis ir pavisam citādāks nekā situācijās, ka šo slimību nav. Piemēram, audzēja šūnās, salīdzinājumā ar normālām šūnām, ir vērojams daudz augstāks specifisko olbaltumvielu līmenis.
Zinātnieki tic, ka, atklājot šo parametru kontroles mehānismus, viņi labāk izpratīs tos faktorus, kas izraisa daudzas plaši sastopamas saslimšanas, piemēram, ļaundabīgos audzējus, diabētu, aptaukošanos un Alcheimera slimību. Viņuprāt, šī ir daudzsološa farmaceitiskās izpētes joma, kurā stratēģiskās sadarbības rezultātā nopietniem atklājumiem vajadzētu rasties daudz ātrāk nekā situācijā, ja katra no šīm institūcijām strādātu atsevišķi.