8. maijā 25. Starptautiskajā Papilomas vīrusa konferencē, kas notika Zviedrijas pilsētā Malmē, tika publiskoti trīs nozīmīgu pētījumu pamata dati par Cervarix® - vakcīnu dzemdes kakla pirmsvēža bojājumu un dzemdes kakla vēža profilaksei.
Salīdzinošais Cervarix® un Gardasil® pētījums (pētījums 010)
Pirmā plašākā, divu reģistrēto cilvēka papilomas vīrusa (HPV – human papilloma virus) vakcīnu salīdzinošā pētījuma dati liecina, ka Cervarix® , salīdzinājumā ar Gardasil®, izraisa statistiski nozīmīgāku un spēcīgāku imūnās atbildes reakciju.1 Salīdzinošajā pētījumā tika aplūkoti divi galvenie imūnās atbildes raksturlielumi - neitralizējošās antivielas un B atmiņas šūnas. Lai arī dzemdes kakla vēža gadījumā vēl nav īsti skaidrs, kāda ir vakcinācijas radīto imūnās aizsardzības komponentu savstarpējā korelācija, tiek uzskatīts, ka tieši neitralizējošajām antivielām un B atmiņas šūnām ir nozīmīga loma sieviešu ilgtermiņa aizsardzībā pret HPV infekciju un iespējamu dzemdes kakla vēža attīstību.2-7 Visās pētījuma vecuma grupās (sievietēm no 18 – 45 gadiem) neitralizējošo antivielu līmenis pret HPV 16. tipu, lietojot Cervarix®, bija vairāk nekā divas reizes augstāks, nekā lietojot Gardasil®, bet pret HPV 18. tipu – pat vairāk nekā sešas reizes augstāks. Šie rezultāti (p<0,0001) uzskatāmi par statistiski ļoti nozīmīgiem.1 Papildus tam Cervarix® grupā bija lielāka to sieviešu daļa, kuru dzemdes kakla sekrētā tika konstatēta neitralizējošo antivielu klātbūtne. Salīdzinājumā ar Gardasil®, GSK vakcīnas rezultātā izveidojās gandrīz trīs (2,7) reizes vairāk atmiņas B šūnu kā pret HPV 16., tā 18. tipu.1
Līdzestība, veicot pilnu vakcinācijas kursu, bija augsta un līdzīga abām vakcīnām8, kas liecina par abu vakcīnu labu panesību. Nevēlami simptomi, lietojot Cervarix®, radās biežāk – vairumā gadījumu tā bija reakcija injekcijas vietā.8 Abās grupās novērotie simptomi bija īslaicīgi. Visi šī salīdzinošā pētījuma rezultāti pilnībā tiks publicēti starptautiski citējamā žurnālā.
Tomass Breiers (Thomas Breuer), GlaxoSmithKline Globālās klīniskās izpētes un attīstības vadītājs, GSK Biologicals medicīnas vadītājs: “Neitralizējošo antivielu klātbūtne infekcijas rašanās vietā (dzemdes kaklā) ir būtiska vakcīnas radītās aizsardzības sastāvdaļa. Šis pētījums sniedz pirmos pārliecinošos klīniskos pierādījumus tam, ka šīs divas vakcīnas nerada vienādu imūnās atbildes reakciju pret 16. un 18. tipu - diviem visbiežāk vēzi izraisošajiem HPV vīrusa tipiem. Mēs esam pārliecināti, ka šie rezultāti, kopā ar citiem vienlaikus publiskotajiem papildu pētījumu rezultātiem, ir nopietns Cervarix® potenciāla apliecinājums.”
III fāzes efektivitātes pētījums (pētījums 008)
Konferencē tika publiskoti arī trešās fāzes pētījuma (HPV-008) noslēguma rezultāti, kas apliecina Cervarix® augsto un statistiski nozīmīgo efektivitāti, aizsargājot pret dzemdes kakla pirmsvēža bojājumiem, kas saistīti ar vakcīnā iekļautajiem HPV tipiem (HPV 16. un 18. tipu).9 Papildus tam šī pētījuma dati liecina, ka vakcīna sniedz arī specifisku aizsardzību pret tiem pirmsvēža bojājumiem, kas saistīti ar citiem vēzi izraisošiem HPV tipiem (nevis tikai HPV 16. un 18. tipu).10 Sievietēm, kurām nebija iepriekš pierādīta onkogēno HPV tipu infekcija, vakcīnas kopējā efektivitāte pret jebkādām dzemdes kakla izmaiņām (neatkarīgi no tā, kāds HPV tips tās radījis) bija daudz augstāka, nekā vispār varētu sagaidīt no vakcīnas, kas radīta aizsardzībai tikai pret HPV 16. un 18. tipu. 11
Nopietnu blakusparādību un medicīniski nozīmīgu reakciju skaits bija līdzīgs pētījuma un kontroles grupās.9 Šie dati jau ir iesniegti attiecīgajām zāļu tirgus uzraudzības institūcijām (t.sk. ASV Pārtikas un zāļu administrācijai), un drīzumā ir sagaidāma to publikācija starptautiski citējamā žurnālā.
Ilgtermiņa kontroles pētījums (pētījums 023)
Trešā pētījuma rezultāti, par kuriem arī tika ziņots Malmē, liecina, ka GSK vakcīna dzemdes kakla pirmsvēža bojājumu un dzemdes kakla vēža profilaksei nodrošina augstu un noturīgu antivielu līmeni pret HPV 16. un 18. tipu - līdz pat 7,3 gadus ilgi pēc vakcinācijas. Šis ir ilgākais kādas reģistrētas vakcīnas, kas paredzēta dzemdes kakla pirmsvēža bojājumu un dzemdes kakla vēža profilaksei, novērojuma periods, par kuru līdz šim ziņots.12
Žans Stefens (Jean Stéphenne), GlaxoSmithKline Biologicals prezidents: ”Aizsardzība pret dzemdes kakla vēzi ir sabiedrības veselības prioritāte kā jaunattīstības, tā attīstītajās valstīs. Mēs esam gandarīti par šiem rezultātiem un to nozīmi, veicinot izpratni par Cervarix® lomu sieviešu aizsardzībā pret dzemdes kakla vēzi.”
Papildu informācija
Par HPV vakcīnām
Cervarix® sniedz aizsardzību pret biežāk sastopamajiem onkogēnajiem HPV tipiem – 16. un 18. tipu, savukārt Gardasil® sniedz aizsardzību pret HPV 6., 11., 16. un 18. tipu. Cervarix® sastāvā ietilpst specifisks komponents jeb adjuvants AS04, kas nodrošina augstu un noturīgu antivielu līmeni un sekojoši – ilgtermiņa aizsardzību pret visbiežāk sastopamajiem un agresīvākajiem HPV tipiem.14
Pašreiz Cervarix® ir reģistrēta 95 pasaules valstīs, ieskaitot 27 ES dalībvalstis, Austrāliju, Brazīliju, Diendivkoreju, Meksiku u.c. Vakcīnas reģistrācijas dokumenti ir iesniegti 20 citu pasaules valstu atbildīgajām institūcijām (t.sk. Japānas un ASV).
Atsauces:
1. Einstein M et al. Comparative evaluation of immunogenicity of two prophylactic human papillomavirus vaccines. Abstract presented at the 25th International Papillomavirus Conference (IPV) 8-14 May 2009; Malmo, Sweden
2. Stanley M et al. Chapter 12: Prophylactic HPV vaccines: Underlying mechanisms. Vaccine. 2006; 24 Suppl 3:S106-13
3. Giannini SL et al. Enhanced humoral and memory B-cellular immunity using HPV16/18 L1 VLP vaccine formulated with the MPL/aluminium salt combination (AS04) compared to aluminium salt only. Vaccine 2006; 24:5937-5949
4. Inglis S et al. Chapter 11: HPV vaccines: Commercial Research & Development. Vaccine 2006;24 Suppl 3:S99-S105
5. Villa LL. Vaccines against papillomavirus infections and disease. Rev Chilena Infectol. 2006; 23:157-163.
6. Banatvala J, Van Damme P, Oehen S. Lifelong protection against hepatitis B: the role of vaccine immunogenicity in immune memory. Vaccine 2000;19(7-8):877-85.
7. Banatvala JE, Van Damme P. Hepatitis B vaccine -- do we need boosters? J Viral Hepat 2003;10(1):1–6.
8. Einstein M et al. Immune response after primary vaccination course: a comparative trial of two HPV prophylactic vaccines. Invited abstract presented at the 25th International Papillomavirus Conference (IPV) 8-14 May 2009; Malmo, Sweden
9. Paavonen J et al. Final phase III efficacy analysis of Cervarix™ in young women. Abstract presented at the 25th International Papillomavirus Conference (IPV) 8-14 May 2009; Malmo, Sweden
10. Skinner SR et al. Cross-protective efficacy of Cervarix™ against oncogenic HPV types beyond HPV-16/18. Abstract presented at the 25th International Papillomavirus Conference (IPV) 8-14 May 2009; Malmo, Sweden
11. Smith J S et al. Human papillomavirus type distribution in invasive cervical cancer and high-grade cervical lesions: A meta-analysis update. Int J Cancer 2007; 121: 621-632
12. De Carvalho N et al. Immunogenicity and safety of HPV-16/18 AS04-adjuvanted vaccine up to 7.3y. Abstract presented at the 25th International Papillomavirus Conference (IPV) 8-14 May 2009; Malmo, Sweden
13. Paavonen J et al. Efficacy of a prophylactic adjuvanted bivalent L1 virus-like-particle vaccine against infection with human papillomavirus types 16 and 18 in young women: an interim analysis of a phase III double-blind, randomised controlled trial. Lancet 2007; 369: 2161–70
14. Aguilar JC. Vaccine adjuvants revisited. Vaccine 2007; 25: 3752-3762
15. Descamps D, Hardt K, Spiessens B et al. Safety of human papillomavirus (HPV)-16/18 AS04 adjuvanted vaccine for cervical cancer prevention: a pooled analysis of 11 clinical trials. Human Vaccine, 2009; 55: 1-9.
16. Baseman JG, Koutsky LA. The epidemiology of human papillomavirus infections J Clin Virol 2005; 32 Suppl 1; S16-24
17. WHO. Expert Committee on Biological Standardization. Guidelines to assure the quality, safety and efficacy of recombinant Human Papillomavirus virus-like particle vaccines, accessed on 27/3/2009 at http://screening.iarc.fr/doc/WHO_vaccine_guidelines_2006.pdf
18. Muñoz N, Bosch FX, de Sanjose S, et al. Epidemiologic classification of human papillomavirus types associated with cervical cancer. N Engl J Med 2003; 348: 518-527
19. Bosch X et al. Epidemiology and Natural History of Human Papillomavirus Infections and Type-Specific Implications in Cervical Neoplasia. Vaccine 2008; 26S: K1–K16
20. Cohen J. High Hopes and Dilemmas for a Cervical Cancer Vaccine. Science 2005; 308: 618-621
21. World Health Organization. Initiative for Vaccine Research. http://www.who.int/vaccine_research/diseases/hpv/en/ Accessed on February 13, 2009