Elpceļi
Elpceļu saslimšanu izplatība pieaug – kā Eiropā, tā arī Latvijā. Turklāt Latvijā liela daļa pacientu ir samierinājušies ar savas slimības simptomiem un nemeklē iespēju tos mazināt, tā ļoti būtiski zaudējot savu dzīves kvalitāti un darbaspējas. Kaut patiesībā ir iespējams daudz pozitīvāks risinājums – tai skaitā, pateicoties arī moderniem medikamentiem.
Divas no galvenajām un nopietnākajām elpceļu saslimšanām ir astma un hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS.
Saslimstība ar astmu pieaug visā pasaulē, it īpaši bērnu vidū, kas ne tikai rada ievērojamu slogu veselības aprūpes izmaksām, bet arī ierobežo cilvēku ekonomisko un sociālo aktivitāti. Astmas izplatība Rietumeiropā pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojusies. Eiropas zinātnieki prognozē, ka līdz 2015. gadam pusei eiropiešu varētu būt alerģija un astma. Astma sastopama 300 reizes biežāk nekā sirds išēmiskā slimība, 33 reizes biežāk nekā plaušu vēzis, 20 reizes biežāk nekā krūts audzējs. Saskaņā ar PVO aplēsēm, ja pašreizējā situācija astmas aprūpē un netiks kardināli uzlabota, astmas izraisītu nāves gadījumu skaits tuvāko 10 gadu laikā pieaugs gandrīz par 20%.
Pašlaik ar HOPS biežāk slimo vīrieši, kas skaidrojams ar faktu, ka iepriekšējās desmitgadēs smēķēšana bija krietni izplatītāka vīriešu, nevis sieviešu vidū. Tomēr pēdējo gadu laikā strauji palielinās smēķējošo sieviešu īpatsvars, un līdz ar to pieaug arī viņu saslimstība ar HOPS.
HOPS katru gadu nogalina vairāk cilvēku kā plaušu un krūts vēzis kopā un tā ir vienīgā būtiskā saslimšana, kuras izraisītā mirstība palielinās.(National Institute for Clinical Exellence and Health, 2004). 2005. gadā no HOPS miruši 3 miljoni pasaules iedzīvotāju. Tiek prognozēts, ka HOPS 2020. gadā kļūs par 3. biežāko nāves cēloni pasaulē (GOLD, 2006; Murray,1997). Kopējā mirstība no HOPS līdz 2030. gadam dubultosies (Tashkin, 2004). HOPS pašreiz ir divpadsmitais darba nespējas (invaliditātes) cēlonis pasaulē, bet 2020. gadā tā varētu kļūt par piekto biežāko darba nespējas cēloni.