FAKTI PAR KRŪTS VĒZI

Krūts vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no krūts dziedzera šūnām. Tam var būt mezglveida vai difūza forma. Tā ir labi izpētīta, tāpēc ārstējama vēža forma. Šī slimība biežāk skar sievietes, tomēr arī vīrieši var saslimt ar krūts vēzi

Amerikas Vēža asociācija ir aprēķinājusi, ka krūts vēzis ir viens no trim ASV biežāk diagnosticētajiem vēžiem.
Amerikas Vēža asociācija ir aprēķinājusi, ka krūts vēzis ir viens no trim ASV biežāk diagnosticētajiem vēžiem.
Eiropā katru gadu atklāj 360 000 jaunu krūts vēža gadījumu.
Krūts vēzis Eiropā veido 27,4% no visiem vēža saslimšanas gadījumiem sieviešu vidū un izraisa gandrīz 130 000 nāves gadījumus. Ik stundu mirst 14 krūts vēža pacientu.
Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais vēzis sievietēm. 2007. gadā ASV tiks diagnosticēti apmēram 180 000 jaunu krūts vēža gadījumu

Ir divi neinvazīvā [ierobežota] krūts vēža veidi: piena kanālu [duktāla] karcinoma in situ [DCIS] un daiviņu jeb dziedzeru [lobulāra] karcinoma in situ [LCIS]. Šie audzēji sākas piena kanālos vai pienu ražojošos dziedzeros [daiviņās] un neizaug cauri to sieniņām apkārtējos audos.
Divi biežāk sastopamie invazīva [neierobežota] krūts vēža veidi arī sākas piena kanālos vai daiviņās, tomēr tie spēj ieaugt krūts taukaudos un tālāk izplatīties [metastazēt] uz citām ķermeņa daļām.
- Invazīva kanālu [duktāla] karcinoma - visizplatītākais krūts vēža veids - ir sastopama gandrīz 80% ļaundabīga krūts audzēja gadījumu. Tā sākas piena ejās un kanālos, izplešas ārpus to sieniņām un pārņem krūts taukaudus.
- Lobulāra [dziedzeru] karcinoma ir sastopama apmēram 10% invazīva krūts vēža gadījumu.1Tā sākas piena dziedzeros.
- Ir arī citi vairāk agresīvi un retāk sastopami krūts vēža veidi: infiltratīvs krūts vēzis un metaplāzisks krūts vēzis. Infiltratīvs krūts vēzis ir ļoti ātri progresējoša krūts vēža forma, ko, veicot mammogrāfiju, parasti nevar konstatēt. Metaplāzisks krūts vēzis sākas no krūts dziedzeri klājošajām epitēlija šūnām un pāriet uz mezenhīmas [saistaudu] šūnām.

Progresējošs krūts vēzis atbilst tām vēža stadijām, kad slimība ir izplatījusies no primārās lokalizācijas vietas uz citām ķermeņa daļām. To sauc arī par metastātisku krūts vēzi.
Piecu gadu dzīvildze sievietēm ar progresējušās stadijās diagnosticētu vēzi ir zemāka.

Jaunākie dati liecina, ka relatīvā dzīvildze sievietēm ar savlaicīgi [I – II stadija] diagnosticētu krūts vēzi ir šāda: 88% dzīvo 5 gadus pēc diagnozes noteikšanas, 80% - 10 gadus, 71% - 15 gadus, un 63% - 20 gadus.
Krūts vēzis ir otrs galvenais vēža izraisītas nāves iemesls sievietēm Eiropā [pēc plaušu vēža], un galvenais vēža izraisītas nāves iemesls sievietēm pasaulē.
Pēdējos gados mirstība no krūts vēža ir samazinājusies. Tas ir saistīts gan ar labākām ārstēšanas iespējām, gan agrīnāku vēža atklāšanu.

Daži zināmie krūts vēža riska faktori;
- iedzimtība - krūts vēzis ģimenē [it sevišķi – mātei vai māsai];
- agri sākušās mēnešreizes [agra menarhe];
- vēlu beigušās mēnešreizes [vēla menopauze];
- ģenētiskie faktori un aptaukošanās.

Mūsdienās izmantotās ārstēšanas metodes:
- staru terapija;
- ķīmijterapija;
- hormonu terapija;
- mērķterapija, t.sk., monoklonālo antivielu un tirozīnkināzes inhibitoru terapija;
- ķirurģiskā terapija [mastektomija un sektorālā rezekcija].
Papildu un alternatīvās ārstēšanas metodes piedāvā pacientiem iespējas uzlabot dzīves kvalitāti un mazināt ar ārstēšanu un pašu slimību saistītos simptomus. Dažas zināmākās no tām - akupunktūra, meditācija un augu valsts pārtikas piedevas.
Visu laiku tiek meklētas jaunas un labākas krūts vēža ārstēšanas iespējas. dažu pēdējo desmitgažu laikā gūtais progress ir pagarinājis dzīvildzi un uzlabojis krūts vēža pacientu dzīves kvalitāti.
Visnovatoriskā jaunā ārstēšanas metode ir mērķterapija, kas dabojas šūnu līmenī, tāpēc, atšķirībā no daudzām citām mūsdienu standarta ārstēšanas metodēm, iznīcina tieši vēža šūnas, normālās šūnas atstājot neskartas. Tādējādi mērķterapija var palīdzēt samazināt blaknes un uzlabot dzīvildzi.