Laba glikēmijas kontrole nozīmē uzturēt glikozes līmeni asinīs ieteiktajā mērķa līmenī, cik vien ilgi iespējams, un tas ir viens no galvenajiem 2. tipa diabēta ārstēšanas mērķiem. Pierādījumi liecina, ka daudzas diabēta ilgtermiņa komplikācijas, it sevišķi mikrovaskulārās, rodas ilgstoši paaugstināta glikozes līmeņa (hiperglikēmijas) rezultātā. Ir plaši izplatīts uzskats, ka no šīm, ar diabētu saistītajām ilgtermiņa komplikācijām iespējams izvairīties, agrīni diagnosticējot, regulāri kontrolējot un uzturot pēc iespējas tuvu normai glikozes līmeni asinīs, kā arī izmantojot efektīvu ārstēšanu.
Glikozētā hemoglobīna jeb HbA1c pārbaude ir tests, ar kura palīdzību novērtē, cik labi tiek ārstēts cukura diabēts. Atspoguļojot vidējo cukura līmeni asinīs pēdējo 3 mēnešu laikā, HbA1c pārbaude sniedz priekšstatu par glikozes kontroli asinīs ilgākā laika posmā.
To, cik svarīgi ir sasniegt glikēmijas kontroli, liecina Lielbritānijas Prospektīvais diabēta pētījums (UKPDS – United Kingdom Prospective Diabetes Study). UKPDS pierādīja, ka laba glikēmijas kontrole ir saistīta ar ievērojami mazāku dažādu komplikāciju risku. Laba glikēmijas kontrole var samazināt sirds slimības par 56%, insultus par 46%, nieru slimības par 33% un acu slimības par 33%, bet kardiovaskulāro komplikāciju risku - par trešdaļu.
Lielākā daļa 2. tipa diabētu pacientu mūsdienās nespēj sasniegt ilgstošu glikēmijas kontroli, kas nozīmē, ka viņu diabēts nav pietiekami kompensēts. Ja diabēts netiek pietiekami kompensēts, pacienta HbA1c ir virs normas, un viņam būtiski pieaug diabēta komplikāciju risks.
Valda uzskats, ka, panākot noturīgu glikēmijas kontroli, iespējams samazināt ilgtermiņa komplikācijas un tādējādi attālināt diabēta progresēšanu.
Ja mērķa HbA1c ir paaugstināts un terapija netiek mainīta, ir lielāka iespējamība, ka HbA1c rādītāji pasliktināsies vēl vairāk.
Pirms uzsākt kombinēto terapiju, ārsti bieži vien nogaida, kad HbA1c būtiski pārsniegs mērķa līmeni, bet rezultātā pacientiem jau sāk veidoties diabēta komplikācijas.
Lai arī dzīvesveida maiņa 2. tipa pacientiem vienmēr dod pozitīvu rezultātu, klīniskie pētījumi liecina, ka tikai diētas ievērošana viena pati reti kad ir pietiekama ilgākā laika posmā - lai kontrolētu glikozes līmeni, gandrīz visiem pacientiem eventuāli būs vajadzīga farmakoterapija. Turklāt lielākai daļai pacientu, lai ilgāk noturētu glikozes mērķa līmeni, būs nepieciešama kombinētā terapija.
Ir pierādīts, ka, ārstējot diabētu, pēc iespējas ātrāk jāuzsāk terapija, kas jāintensificē, tiklīdz glikozes līmenis asinīs atkal sāk palielināties. Tādējādi iespējams panākt ilgstošu stabilu un normai tuvu glikozes līmeni, rezultātā būtiski samazinot komplikāciju risku.
Regulāras glikozes līmeņa pārbaudes ir būtiskas, lai sasniegtu HbA1c mērķa līmeni un nodrošinātu 2. tipa diabēta pacientiem optimālu ārstēšanu. Ja mērķis netiek sasniegts un noturēts, jāsāk cita terapija. Diēta un fiziskā aktivitāte jāievēro visu ārstēšanas laiku.