Astma ir hronisks elpceļu iekaisums. Elpceļi ir sārti un pietūkuši, tāpēc tie ļoti jutīgi un krasi reaģē uz dažādiem kairinātājiem, kas izraisa bronhiālās astmas lēkmes. Katram cilvēkam astma var izpausties dažādi.
Astmai raksturīgs:
Astmas izcelsmes pamatā ir iedzimtība. Tomēr tas, vai astma attīstīsies, ir atkarīgs no vides, kurā cilvēks uzturas. Astmu provocējošie faktori – auksts un mitrs gaiss, fiziska slodze, migla. Liela ietekme var būt arī arodfaktoriem un medikamentiem (nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem). Alerģiskiem cilvēkiem, īpaši bērniem, astma rodas alergēnu iedarbības rezultātā - uzturoties putekļainā vidē, mājās ar pelējumu, kontaktā ar mājdzīvniekiem, putekšņiem utt. To sauc par alerģisko astmu. Ir arī tāda astma, kas attīstās pusmūžā pēc smagas slimošanas – vīrusiem, plaušu karsoņiem.
Alerģiskās astmas ārstēšanā ir būtiski noskaidrot, kas tieši izraisa iekaisumu. Ja izdodas pārmainīt apkārtējo vidi un mazināt alerģijas izsaucēju klātbūtni, tad slimība norit daudz labvēlīgāk un ārstēšana ir vieglāka
Ikviens astmas slimnieks ir jutīgs arī pret sadzīves kairinātājiem – veļas pulveriem, cigarešu dūmiem, asām smakām un smaržām. Nonākot ar tiem saskarsmē, pacientam var sākties paasinājums un pat lēkme. Ja cilvēkam astma nav diagnosticēta, bet ir biežs klepus u.c. augšējo elpceļu saslimšanas, nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Bronhiālās astmas cēloniskā saistība ar alerģiskām iesnām ir visai izteikta. Pētījumi liecina, ka 65 – 88 % pieaugušo un apmēram 75 % bērnu, kuri slimo ar astmu, ir arī alerģiskās iesnas.
Neārstētas alerģiskās iesnas var veicināt astmas attīstību. Ja elpošana caur degunu ir apgrūtināta, ieelpojot caur muti, tieši plaušās nokļūst lielāks alergēnu skaits. Kaut arī astmas izcelsme ir saistīta ar iedzimtību, bērnu iespējams no tās pasargāt pat tad, ja ģimenē ir kāds astmas slimnieks.
Bronhiālās astmas simptomi galvenokārt ir - elpas trūkuma lēkmes, kas var izpausties tikai kā klepus vai arī kā sēcoša un apgrūtināta elpošana. Pēdējā laikā pasaulē veiktie klīniskie pētījumi liecina, ka alerģiskās iesnas un astma ir reti sastopamas “izolētā veidā” - visbiežāk tā ir vienota alerģiska elpceļu slimība. Slimniekam var būt tikai iesnas vai acu iekaisuma simptomi (konjuktivīts), taču nav acīmredzamu plaušu vai bronhu iekaisuma simptomu. Tomēr, lai arī nav redzamu astmas izpausmju, padziļināti izmeklējot slimnieku, tā tiek atklāta. Manifestā jeb redzamā astma ir 40 - 50 % gadījumu, taču pārējos ziedputekšņu alerģiju izraisītajos gadījumos tiek konstatēta pastiprināta gatavība astmai jeb alerģiskās astmas riska grupa. Tas ir iekaisums bronhos (medicīniski - minimāls persistējošs alerģisks iekaisums), kas pie noteiktiem nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, pēc plaušu karsoņa, var izraisīt astmu.
Astma ir hroniska slimība - ir periodi, kad jāārstējas, un tad gadiem var būt tā, ka nav nekādu problēmu. Tikai 5 % no visiem astmas slimniekiem ir tik smags stāvoklis, ka zāles jālieto visu mūžu. Tāpēc vissvarīgākais ir iemācīties sadzīvot ar astmu. Tas nozīmē – zināt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, kurā brīdī zāles ir jālieto un kurā brīdī drīkst pārtraukt. To sauc par astmas kontroli.
Galvenais ir sākt ārstēšanu pēc iespējas ātrāk un darīt to pietiekami ilgi. Jo ātrāk cilvēks sāk ārstēties, jo lielāka ir iespējamība, ka viņš savā turpmākajā dzīvē jutīsies labi. Savukārt, ja neārstējas, tad ir periodi, kad cilvēks jūtas pavisam labi, tomēr šie periodi mijas ar tādiem, kad stāvoklis ir smags. Neārstēts iekaisums elpceļos rada to pārveidi un sašaurināšanos, kas nav atgriežamas normā.
Astmas ārstēšanā tiek izmantoti divu grupu medikamenti. Pirmie ārstē iekaisumu elpceļos, otrie - atvieglo elpošanu. Minimālais ārstēšanas laiks ir trīs mēneši. Bieži ir tā, ka pacients lieto medikamentus pirmās divas nedēļas un, tiklīdz kļūst labi, ārstēšanos pārtrauc. Tomēr iekaisumu tik īsā laikā nav iespējams izārstēt. Tālab pēc kāda laika viņam atkal kļūst slikti. Nereti cilvēks lieto tikai tās grupas medikamentus, kas atvieglo elpošanu, bet nelieto ārstējošos. Ārstam ir grūti pārliecināt pacientu tā nedarīt, jo ārstējošo medikamentu tūlītēja iedarbība nav jūtama. Ar laiku atvieglojošie medikamenti jālieto aizvien biežāk, lielākās devās un to efektivitāte zūd. Tāpēc vienīgais pareizais risinājums – lietot kombinētos medikamentus, kas apvieno iekaisumu ārstējošās un bronhus paplašinošās vielas.
Sabiedrībā vēl arvien ir saglabājušies spēcīgi stereotipi par astmu un tās ārstēšanu. Cilvēki uzskata, ka astma ir briesmīga slimība, un nobīstas, izdzirdot, ka ārsts nosauc šo diagnozi. Stereotipi saglabājušies no laikiem, kad astmu neārstēja, jo nebija īstas skaidrības par slimības izcelsmi. Tomēr situācija pēdējo desmit gadu laikā ir mainījusies, un astma ir ne tikai veiksmīgi ārstējama, bet cilvēks, tai piemērojoties un laikus uzsākot ārstēšanu, var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un astmu pilnībā kontrolēt.
Šobrīd arī Latvijā astmas slimniekiem ir dotas visas iespējas dzīvot kvalitatīvu dzīvi bez mokoša klepus, elpas trūkuma lēkmēm, nekavējot skolu vai darbu, kā arī neatsakoties no fiziskas slodzes.
Tieši šo iemeslu dēļ visiem ir svarīgi būt vērīgiem pret savu veselību un mazāko aizdomu gadījumā doties pie ārsta uz pārbaudi. Tikai laikus sākot astmas ārstēšanu, iespējams pasargāt sevi no mokošām ciešanām un dzīvot pilnvērtīgi.