Publicēts: www.gsk.lv, 2009-11-04

Vakcinācija – cik atbildīgi par to runājam?

      Pēdējā laikā medijos izskan dažādi viedokļi – gan indivīdu (kā anonīmu, tā vārdā nosauktu), gan sabiedrisku organizāciju, kas apšauba nepieciešamību ieviest vakcinācijas kalendārā jaunas vakcīnas. Tiek noliegti oficiālu institūciju un kompetentu ekspertu atzinumi par vakcinācijas riska/ieguvuma attiecību, noniecinot vakcinācijas nozīmi bērniem un sabiedrībai kopumā, radot sabiedrībā vēl lielāku apjukumu un vairojot maldīgos (diemžēl – dažubrīd pat naidpilnos un tumsonīgos) priekšstatus par vakcināciju. Domāju, šādas neprecīzas un pierādījumos nebalstītas informācijas aprites veicināšana un sabiedrības maldināšana ir lielā mērā bīstama un tuvredzīga, jo tā var radīt tālejošas un pat neatgriezeniskas sekas kā Latvijas iedzīvotāju veselības profilaksei, tā arī Latvijas veselības aprūpei kopumā.
Ko es ar to gribu teikt?
      Pirmkārt, aicināt saprast, ka vārda brīvībai, kas ir būtiska ikvienai demokrātiskai sabiedrībai, ir arī otra puse – atbildība. Atbildība par to, kā katrs konkrētais vārds atbalsosies un kādas tam būs sekas. Man par nožēlu jāsecina, ka vairākos izskanējušos un mediju tiražētajos viedokļos  es šo atbildību nejutu. Es diemžēl nevaru nodēvēt nedz anonīmu subjektīvu skatījumu, nedz atklāti paustu faktu vienpusēju interpretāciju par atbildīgu tā viena vienīga iemesla dēļ – ja mēs runājam par cilvēka veselību, tad versijām nav vietas. Šādā gadījumā pieļaujami ir tikai un vienīgi zinātniskos un starptautiski atzītos pierādījumos balstīti fakti.
      Otrkārt, ir atsevišķu cilvēku individuāls viedoklis, kas balstīts viņu pieredzē un zināšanās – protams, cienījams, bet ne tāpēc uzreiz absolutizējams un lietojams kā neapgāžams pierādījums vai arguments. Un ir lielāka kopuma – kompetentu ekspertu grupu, starptautisku organizāciju utt. – viedoklis, kas sevī apvieno  plašāku, izvērstāku un rūpīgi pārbaudītu un pamatotu skatījumu. Ja man jāsalīdzina šie divi svaru kausi, tad es noteikti nosliecos par labu tam otrajam – kā objektīvi un zinātniski smagākam.
      Ņemot vērā visu iepriekš teikto, es šoreiz vēlos savu skatījumu pamatot ar respektablo Pasaules veselības organizācija (PVO) viedokli par vakcinācijas neaizstājamo lomu, jo īpaši ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, kas publiskots šā gada oktobrī iznākušajā izdevumā (trešajā pēc kārtas) ‘’Pārskats par vakcīnām un vakcināciju Pasaulē’’ („State of world’s vaccines and immunization’’).
      PVO atkārtoti apstiprina, ka izņemot drošu dzeramo ūdeni, nekam citam, pat ne antibiotiku lietošanai, nav bijusi tik liela ietekme uz mirstības samazināšanu. Tāpat PVO uzsver, ka imunizācija ir viena no visspēcīgākajām un izmaksu efektīvākajām veselības nodrošināšanas metodēm.
      Šajā pārskatā PVO konstatē, ka sakarā ar vakcinācijas aptveres pieaugumu un to, ka samazinās ar vakcināciju novēršamo slimību biežums - sevišķi attīstītajās valstīs, ir pieaugušas bažas par iespējamajām blaknēm. Melīgas vai nepamatotas baumas par vakcīnu drošību var apdraudēt imunizācijas programmas un  maksāt cilvēku dzīvības. Taču, lai blakņu iespējas mazinātos, ir radīts process (Eiropā to pārrauga Eiropas Zāļu aģentūra (EMEA), Latvijā – Zāļu valsts aģentūra), lai vakcīnas ražotu, lietotu un testētu atbilstošo starptautiski apstiprinātiem standartiem. Arī pēc vakcīnu lietošanas uzsākšanas tiek nodrošināta uzraudzības sistēma, lai ātri izanalizētu un dotu vērtējumu jebkādām baumām vai ziņojumiem par vakcinācijai piedēvētam blaknēm. Arī PVO 1999.gadā ir izveidojusi Globālo padomdevēju komiteju par vakcīnu drošību (Global Advisory Committee on Vaccine Safety), kurā iekļauti neatkarīgi eksperti. Tādējādi informācija par vakcīnu drošību būtu jāpamato ar kompetento iestāžu oficiālajiem paziņojumiem un ieteikumiem, nevis jāvadās pēc atsevišķu personu viedokļiem. Visas šobrīd Latvijā lietotās vakcīnas (tai skaitā pret cilvēka papilomas vīrusu) ir saņēmušas Eiropas Zāļu aģentūras (EMEA) vai Zāļu valsts aģentūras novērtējumu attiecībā uz to ieguvuma/riska attiecību.
      PVO ir paudusi viedokli arī attiecībā uz nepieciešamību tieši pašreiz iekļaut vakcināciju kalendāros jaunas vakcīnas, ieguldot finansiālos līdzekļus profilaksē. PVO atzīst, ka viena no izmaiņām, kas var nopietni ietekmēt sasniegumus cīņā ar nevienlīdzību, novēršamām slimībām, nāvēm un nabadzību, ir globālo finanšu tirgu sabrukums 2008. gada beigās. Valstis visā pasaulē piedzīvo ekonomisko recesiju un finansiālus satricinājumus, kas draud izārdīt grūti sasniegtās uzvaras. Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai valstu valdības turpinās uzņemties saistības ar mērķi uzlabot bērnu dzīvi. PVO atzīst, ka jebkurai valstij lēmums par jaunu vakcīnu iekļaušanu nenāks viegli, tomēr imunizācija – pat ar jaunu, dārgāku vakcīnu pievienošanu – ir un paliek viena no izmaksu visefektīvākajām veselības metodēm. Papildus tam, pēdējie dati parāda, ka imunizācija pat ar dārgākām vakcīnām ir labs naudas ieguldījuma veids un pierādīta izmaksu efektīva medicīnas tehnoloģija.
      Lai sasniegtu PVO globālās imunizācijas vīzijas un stratēģijas mērķus, bērni būtu jāpasargā pret 14 slimībām, tai skaitā pneimokoku izraisītas saslimšanas un rotavīrusu izraisītām caurejām. PVO uzskata, ka jaunu vakcīnu ieviešanai pret pneimokoku izraisītām slimībām un rotavīrusu būs ātra ietekme – 3-5 gadu laikā, samazinot augsto saslimstības, invaliditātes un mirstības skaitu bērniem līdz 5 gadu vecumam.
      Jau 2008. gada beigās PVO atzina cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcijas izraisīto slimību sekas un ieteica vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu iekļaut nacionālajās imunizācijas programmās. Savukārt attiecībā par vējbaku vakcināciju PVO uzskata, ka vakcinācija ir vienīgais veids, kā pasargāt visu sabiedrību un iedzīvotājus no vējbakām un, iespējams, arī jostas rozes (herpes zoster).
      Nobeigumā gribu atgādināt, ka, saskaņā ar šoruden publiskoto  2009. gada Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indeksu (EHCI), Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kurās veselības aprūpes sistēma ir vismazāk orientēta uz pacientu – ar iegūtajiem 512 punktiem (no 1000 iespējamajiem) tā ierindojas 31. vietā starp 33 valstīm.  Šajā dokumentā Latvijas vispārējais sniegums tiek raksturots kā vājš, izņemot pacientu informēšanu un divus ar sabiedrisko veselību saistītus sasniegumus – cukura līmeņa kontroli diabēta slimniekiem un zīdaiņu vakcināciju.
Mēs Latvijā pēdējā laikā daudzos sektoros esam sagrāvuši labi iesāktus un pārdomātus procesus un struktūras. Es domāju, ka īstenot šo scenāriju bērnu vakcinācijas jomā patiesībā nav neviena interesēs – arī tās apšaubītāju un vētītāju ne.

Avots: State of the world's vaccines and immunization. WHO, UNICEF, World Bank. Third edition. Geneva. October 2009

http://www.who.int/immunization/sowvi/en/index.html

Komentārus lūgums sūtīt uz LV-Epasts@gsk.com
Atvainojamies, ka šobrīd nevaram Jums piedāvāt komentāru brīvu ievadi tiešsaistē. Iesūtītie komentāri tiks publicēti.