Publicēts: www.diena.lv, 2009-09-29

Veselības aprūpe un nodokļu nomaksa

 

28. septembra Latvijas radio raidījumā „Krustpunkti” premjers Valdis Dombrovskis sacīja, ka ir jāizvērtē iespējama veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas saistīšana ar nodokļu nomaksu – piedāvājums, kura autore ir Saeimas deputāte Ingrīda Circene.
Pieņemu, ka šī priekšlikuma mērķis ir atrast veidu, kā Latvijas veselības aprūpei novirzītos mikroskopiskos (rēķinot gan absolūtos skaitļos uz vienu iedzīvotāju, gan procentos no IKP) resursus sadalīt uz mazāku iedzīvotāju skaitu. Tātad – ja nav iespēju vai vēlmes palielināt kopējo finansējumu veselībai, jāsamazina iespējamo saņēmēju skaits. Bet tas nozīmē, ka proporcionāli vairāk tiks tiem, kuri būs šajā nelielajā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju skaitā, bet pārējiem labākajā gadījumā nāksies samierināties ar pašu minimumu.
Šī ideja ir uzteicama kā jauna veida ilustrācija tam, ka veselības aprūpes īpatsvars kopējos valsts ieguldījumos ir nepiedodami mazs un jo vairāk – aizsāk diskusiju, varbūt pat publisku „prāta vētru” par novatoriskiem veidiem, kā palielināt resursu pieejamību veselības aprūpei. Un protams, šim piedāvājumam ir potenciāli populāra taisnīguma pieskaņa – „kas nestrādā, tam nebūs ēst”.
Tomēr lemjot par šādas metodes vai kādu citu vēl nebijušu pieejamības principu ieviešanu es aicinātu vienmēr paturēt prātā, kāpēc vispār nepieciešama publiska solidāra veselības aprūpes sistēma.
Veselības aprūpes sistēmas mērķis ir uzlabot sabiedrības kvalitāti šī jēdziena visplašākajā nozīmē. Citāts no PVO 2005. gada ziņojuma par Eiropas veselību: “Valdības un politikas veidotāji Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionā zina, ka laba veselība ir sociālās un ekonomiskās attīstības pamatlīdzeklis”.
Citiem vārdiem – mēs kā sabiedrība esam ieinteresēti, lai mums apkārtējie būtu pēc iespējas veselāki, viņu produktīvie un kopējie dzīves gadi pēc iespējas ilgāki. Tad viņi varēs sniegt lielāku ieguldījumu mūsu kopējā sabiedrības sociālā un ekonomiskā attīstībā.
Tātad mēs vēlamies, lai visi mūsu līdzcilvēki:

  •      pēc iespējas mazāk slimotu (to veicina veselīga dzīves veida jēgpilna propaganda un motivācija tādu ievērot; hronisku slimību profilakses programmas – vēža skrīningi, smēķēšanas ierobežošana; infekcijas slimību specifiskā profilakse ar vakcināciju, utt.)

  •     ja saslimuši, tiem iespējami ātri pieejami kvalitatīvi primārās veselības aprūpes pakalpojumi (izmeklējumi, zāles, ambulatoras procedūras), kas tos izārstēs vai ļaus slimību kontrolēt ambulatoros apstākļos

  •     ja slimība nopietnāka un jāārstējas slimnīcā – lai tas notiktu augsta līmeņa slimnīcā, kas savas resursu koncentrācijas dēļ spēj nodrošināt kvalitatīvu palīdzību un iespējami ātri cilvēku atgriezt viņa sociālajā vidē un darba dzīvē.

  • Būt godīgam pret apkārtējo sabiedrību un savu valsti un maksāt nodokļus nav apspriežama lieta, tomēr, manuprāt, veselības aprūpes pieejamība nebūtu padarāma par represīvu metodi nodokļu iekasēšanai.
    Var gadīties, ka pieminēto 43% nodokļu nemaksātāju ielaistas slimības un priekšlaicīga nāve vēlāk mums kā sabiedrībai izmaksās daudz vairāk.

     

     

    Komentārus lūgums sūtīt uz LV-Epasts@gsk.com
    Atvainojamies, ka šobrīd nevaram Jums piedāvāt komentāru brīvu ievadi tiešsaistē. Iesūtītie komentāri tiks publicēti.

     

    © SIA GlaxoSmithKline Latvia - Visas tiesības rezervētas