Publicēts: www.diena.lv, 2009-01-19
Nezināmas izcelsmes zāļu imports Latvijā
Brīva preču kustība Eiropas ekonomiskajā telpā ir viena no Eiropas Kopienas lielajām brīvībām, kuras mērķis ir sniegt preču pircējiem visizdevīgākos nosacījumus preču iegādei. Brīvas preču kustības nosacījumi attiecas arī uz zālēm – zāļu nopirkšanu vienā valstī lētāk un pārdošanu tālāk dārgāk valstī, kur attiecīgo zāļu cena ir lielāka sauc par zāļu paralēlo izplatīšanu vai paralēlo importu.
Varētu teikt – apsveicama rīcība: atrast iespēju zāles nopirkt lētāk un ievest valstī, kurā tās maksā dārgāk. Šāda rīcība novērojama arī Latvijā, tomēr, vai šeit tā atnesusi kādu ieguvumu? Atbilde ir – drīzāk nē. Varbūt par otrādi – radījusi tikai jucekli.
Šāda iznākuma iemesls – paralēlo importētāju šībrīža darbības uzstādījums šķiet vieglas īstermiņa peļņas sasniegšana par katru cenu, nevis paredzamas ilgtermiņa darbības organizēšana. Latvija arī nemaz nav labs mērķis zāļu paralēlajam importam, jo, pateicoties spēkā esošajiem zāļu cenas regulējošajiem Ministru kabineta noteikumiem, Latvijas oriģinālzāļu cenas ir Eiropas zemākajā līmenī. Šī iemesla dēļ Latvija ir pat visai ievērojams zāļu paralēlais eksportētājs.
Tad kāpēc vispār jārunā par zāļu paralēlo importu Latvijā? Tāpēc, ka īstenojot zāļu paralēlo tirdzniecību veidā, kā tas notiek šobrīd, tiek apdraudēta zāļu pieejamība pacientiem Latvijā un pacientu drošība.
Kāpēc tā?
Pirmkārt, zāļu piegādes pārtraukumi. Piemēram, paralēlais importētājs valsts iepirkumu konkursā vai kompensējamo zāļu sistēmā piedāvā cenu, kura ir zemāka nekā tā, kuru ir iesniedzis attiecīgā ražotāja oficiālais pārstāvis. Visi ir priecīgi, jo ir tiek ietaupīta nauda. Bet tad paiet neilgs laiks un zāles par šādu cenu vairs nevar piegādāt. Iemesli var būt visdažādākie – sākotnējā piegāde bija iespējama, jo tuvojās zāļu derīguma termiņa beigas un šīm zālēm kādā valstī bija samazināta cena, bet mirkli vēlāk šī iespēja, protams, zuda; tika atrasts kāds novatorisks veids, kā nopirkt zāles no kādas īpašas palīdzības programmas, kurā cena noteikta zem pašizmaksas, bet tad šis „iespējas logs” aizvērās, jo kāds atklāja noplūdi; šādus iespējamus īstermiņa pasākumus varētu turpināt uzskaitīt. Iznākumā paralēlais importētājs vairs nevar piegādāt zāles par solīto cenu un arī pilnīgi zaudē interesi, bet vietējais ražotāja pārstāvis piegādāt nav gatavs, jo nav veikti pasūtījumi un arī nav iespējams ievērot konkursa cenu. Rezultātā pacienti paliek bez zālēm. Izklausās hipotētiski, bet pagājušajā gadā šī bija reāla situācija ar vairākām slimnīcā lietojamām zālēm.
Otrkārt, zāļu drošība. Transportējot zāles jāievēro ļoti stingri vides nosacījumi, lai varētu garantēt, ka zāles saglabā savu kvalitāti. Zāļu atsaukumi pat uz ļoti neliela teorētiska kvalitātes apdraudējuma pamata ir ikdienišķa parādība, jo zāļu ražotāji nekad neriskēs ar iespējamu produkta kvalitātes zudumu, kas ilgtermiņa vienmēr ir dārgāk nekā norakstīt kādu produkta partiju. Grūti iedomāties, ka paralēlie importētāji rīkosies līdzīgi, jo ir jau samaksāts par kravu un tā jāpiegādā, lai vai kādi būti bijuši transportēšanas apstākļi.
Treškārt, zāļu viltojumi. Eiropas Komisija ir pieteikusi karu zāļu viltojumiem. Ja līdz šim zāļu viltojumi ir tikuši uzskatīti par trešās pasaules problēmu, tad tagad šis noziegums ir atnācis arī uz Eiropas Savienību. Paralēlā tirdzniecība, kuras laikā zāles drīkst pārpakot, mainot marķējumu, kuru saņēmējas valsts iestādes un patērētāji neatpazīst un nespēj salīdzināt ar īsto marķējumu, ir viegls zāļu viltotāju mērķis. Pieredze rāda, ka viltotajās zālēs ne vien nav aktīvās vielas, bet pat mēdz būt toksiskas sastāvdaļas.
Komentārus lūgums sūtīt uz LV-Epasts@gsk.com
Atvainojamies, ka šobrīd nevaram Jums piedāvāt komentāru brīvu ievadi tiešsaistē. Iesūtītie komentāri tiks publicēti.