Publicēts: www.gsk.lv, 2009-10-13
Latvija var!
Reizi pa reizei LTV1 kanālā noskatos raidījumu ‘’Latvija var’’. Raidījums stāsta par Latvijas uzņēmējiem, zinātniekiem un māksliniekiem, kuri uzdrīkstas, izmanto iespējas un gūst panākumus. Parasti pēc raidījuma jūtos lepna, ka arī es piederu Latvijai.
Es atcerējos šo raidījumu, lasot nesen Delfi portālā ziņu par Eiropas veselības aprūpes patērētāju indeksa (EHCI) pētījumu. Tajā bija teikts, ka ‘’Latvijas vispārējais sniegums ir diezgan vājš, izņemot pacientu informēšanu un ar sabiedrisko veselību saistītus sasniegumus, piemēram, ...zīdaiņu vakcināciju.’’ Arī pēc šīs informācijas izlasīšanas es jutos lepna: vismaz kāda laba ziņa par Latvijas veselības aprūpi uz slikto ziņu fona.
Šāds novērtējums ir saņemts par augstu vakcinācijas līmeni (virs 97%) zīdaiņiem pret četrām nopietnām infekciju slimībām – difteriju, poliomielītu, stinguma krampjiem un garo klepu. Rādītāja iekļaušana šajā pētījumā, manuprāt, norāda tā svarīgumu un nozīmi sabiedrības veselībā. Tāpēc tā pieminēšana likās lielākas ievērības vērta.
Patiesībā, saskaņā ar Sabiedrības veselības aģentūras 2007. gada pārskatu ,imunizācijas līmenis arī pret citām vakcinācijas kalendārā noteiktajām infekciju slimībām ir sasniedzis 95% un vairāk (izņēmums ir pusaudžu vakcinācija pret B hepatītu, jo tā tika izsākta tikai 2006.gadā). Kā izcilu sasniegumu var minēt faktu, ka no 1969. - 1985. gadam Latvijā netika reģistrēts neviens difterijas gadījums. Savukārt 2006. gadā nebija neviena poliomielīta, stingumkrampju un haemophilus influenzae infekcijas (infekcijas, kas izraisa strutainu smadzeņu plēves iekaisumu jeb meningītu, plaušu karsoni vai iekaisumu rīkles galā) saslimšanas gadījuma. Tātad mums būtu vēl vairāk iemesla lepoties.
Šāds rezultāts ir panākts vairāku gadu darba rezultātā, mērķtiecīgi attīstot vakcinācijas kalendāru , iekļaujot vakcinācijas aptveri ģimenes ārstu kvalitātes rādītājos un uzsverot profilakses nozīmi sabiedrības informēšanā. Tam pamats ir bijusi arī veiksmīga vecāku un ārstu sadarbība un atbildīga attieksme pret šo profilakses veidu.
Taču tāpat kā straujās ekonomikas izaugsmes ietekmē daļai piemirsās par naudas taupīšanu un izdevumu plānošanu, arī vakcinācijas sniegtais labums raisa domas par tās nepieciešamību un ieguvumiem. Šīs domas stimulē arī internetā pieejamie viedokļi par vakcināciju. Tomēr sabiedrības veselības dati parāda, ka līdz ar vakcinācijas līmeņa krišanos, no 1993. - 2004. gadam Latvijā bija difterijas epidēmija (29 saslimšanas gadījumi tika reģistrēti vēl 2008.gadā), un ka 2008. gadā bija viens saslimšanas gadījums ar haemophilus influenzae infekciju (pie tam nevakcinētam bērnam). Arī daudzviet citur pasaulē, kur dodamies ceļojumā ar bērniem, poliomielīts nav likvidēts. Taču atcerēsimies- nevakcinētie bērni kolektīvās imunitātes dēļ ir pasargāti tikai tad, ja pārējie 95% bērnu ir vakcinēti.
Komentārus lūgums sūtīt uz LV-Epasts@gsk.com
Atvainojamies, ka šobrīd nevaram Jums piedāvāt komentāru brīvu ievadi tiešsaistē. Iesūtītie komentāri tiks publicēti.