Publicēts: www.diena.lv, 2008-10-13

Ģimenes ārsta apmeklējums pacientiem kļūs dārgāks. Kāds būs šāda lēmuma iznākums?

Pirms mēģinu prognozēt šī lēmuma ietekmi, neliels teorijas un faktu apskats.

Latvijā darbojas primārais veselības aprūpes modelis - ģimenes ārsts ir veselības aprūpes sniegšanas centrālā persona. Šāda modeļa izvēle ir loģiska - vairumu veselības problēmu spēj veiksmīgi risināt ārsti, kuru zināšanas primārai aprūpei atbilstošā līmenī aptver plašu slimību loku. Pacientiem šī ir pieejamākā, bet veselības aprūpes sistēmai ekonomiski izdevīgākā ārstu grupa. Praktiskā dzīvē tam jānozīmē, ka ģimenes ārsts slimniekiem ir viegli pieejams, bet valsts ieguldījumu struktūra veselības aprūpē atspoguļo primārās veselības aprūpes vadošo lomu. Citiem vārdiem - ja sistēma darbojas, kā plānots - visiem iesaistītajiem jābūt apmierinātiem - pacientiem ir viegli pieejams zinošs primārās aprūpes ārsts, kam tie uzticas, bet valsts vairumu savu līdzekļu izlieto izmaksu efektīvā veidā - finansējot primāro aprūpi.
Tomēr, ja palūkojas uz skaitļiem, patreiz situācija atšķiras no vēlamās. Pēc slimnīcu gultu skaita Latvija atrodas 6. vietā Eiropas Savienībā - Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir mazliet mazāk par 8 gultām, kamēr ES vidējais rādītājs ir ap 6 gultām (Economist, World in Figures 2007). Vidējais hospitalizācijas ilgums Latvijā ir 9,6 dienas, kamēr vidēji ES tas ir 8 dienas, Igaunijā 7 dienas, bet Somijā tikai mazliet vairāk par 4 dienām (PVO dati par 2006. gadu). Savukārt kontaktu skaits primārajā veselības aprūpē atpaliek no Eiropas vidējā - 5 kontakti uz vienu iedzīvotāju gadā Latvijā un 8 Eiropas Savienībā. Tātad Latvijā ir pārāk daudz slimnīcu gultu, cilvēki pārāk ilgi atrodas slimnīcā, bet relatīvi reti apmeklē ģimenes ārstu.
Šis nepretendē būt par pilnīgu skaitlisko indikatoru apskatu, tomēr ir iespējams secināt, ka Latvijas veselības aprūpes resursu sadalījumam ir liela iespēja tikt turpmāk virzītam izmaksu efektīvākā virzienā - prom no slimnīcām pie ģimenes ārstiem. Tātad jārada apstākļi, lai pacienti ne vien būtu spiesti (jo vajadzīgs nosūtījums), bet arī vēlētos vispirms doties pie ģimenes ārsta.
Nepieciešami vairāki apstākļi, lai tas piepildītos - ģimenes ārstu izglītība un motivācija sasniegt noteiktus veselības iznākumus saviem pacientiem, ģimenes ārstu fiziska pieejamība un ļoti būtisks faktors, kas to mudinātu darīt ir finansiālais izdevīgums.
No nākamā gada plānots paaugstināt pacienta iemaksu vizītei pie primārās aprūpes ārsta. Var teikt, ka plānotais palielinājums ir neliels un paaugstinājuma nepieciešamību var saprast no Veselības ministrijas viedokļa, kurai tiek uzdots nodrošināt veselības aprūpi par divas reizes mazākiem līdzekļiem (rēķinot valsts ieguldījumu pret IKP) nekā jebkurā citā Eiropas Savienības valstī. Tomēr, tas nav pieņemami no stratēģijas viedokļa, jo padara primāro aprūpi mazāk pieejamu. Iespējams, ka to pašu naudu var atrast paātrināti īstenojot māsterplānu. Iespējams, ka šo naudu var nevis vienkārši sadalīt starp visiem primārās aprūpes ārstiem, bet vairāk dot tiem, kuri sasniedz noteiktus savu pacientu veselības stāvokļa rezultātus.

Komentārus lūgums sūtīt uz LV-Epasts@gsk.com
Atvainojamies, ka šobrīd nevaram Jums piedāvāt komentāru brīvu ievadi tiešsaistē. Iesūtītie komentāri tiks publicēti.