Avots: ‘Acronyms and Abbreviations,’ National Immunization Program, Centers for Disease Control & Prevention (CDC)
http://www.cdc.gov/nip/publications/Parents-Guide/default.htm
A
Acelulāra jeb bezšūnu vakcīna
Vakcīna, kas, atšķirībā no pilnšūnu vakcīnas, satur daļēju šūnu materiālu.
Adjuvants
Viela, piemēram, alumīnija sāls, kas pievienota vakcīnai, lai pastiprinātu un paildzinātu organisma imūno atbildi uz vakcīnu.
Antiviela
Imūnsistēmas ražota olbaltumviela, kas palīdz identificēt un iznīcināt svešos mikroorganismus [vīrusus vai baktērijas], kas uzbrukuši organismam.
Antigēni
Organismam svešas daļiņas, piemēram, baktērijas un vīrusi, kas spēj izraisīt slimību. Antigēnu klātbūtne organismā ierosina imūno atbildes reakciju jeb antivielu sintēzi.
Antitoksīns
Antiviela, kas spēj iznīcināt mikroorganismus, tai skaitā baktērijas un vīrusus.
B
Bakas
Akūta, ļoti infekcioza, bieži fatāla slimība, ko izraisa baku vīruss. To raksturo spēcīgs drudzis un sāpes, kam seko plaši, pūslīšiem klāti izsitumi, kas, sastrutojot veido baku rētas.
Baktērija
Sīks vienšūnas organisms, kura saskatīšanai vajadzīgs mikroskops. Lai arī ne visas baktērijas ir bīstamas, tomēr dažas izraisa slimības. Baktēriju izraisītas slimības ir: piemēram, difterija, garais klepus, stinguma krampji, Haemophilus influenza un pneimonija.
B šūnas
Mazie baltie asinsķermenīši, kas palīdz organismam cīnīties pret infekciju. Šīs šūnas veidojas kaula smadzenēs un attīstās par plazmas šūnām, kas ražo antivielas. Tās sauc arī par B limfocītiem.
B hepatīts
Vīrusu infekcija, kas tiek pārnesta ar inficētām asinīm vai asins produktiem, kā arī citiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, dzimumkontaktā ar inficētu personu.
C
Cūciņas
Akūta, ļoti lipīga vīrusu infekcija, ko raksturo pieauss siekalu dziedzeru pietūkums.
Celms
Īpaša vienādas izcelsmes mikroorganismu grupa. Daudzām slimībām, tostarp HIV/AIDS un hepatītam, ir vairāki izraisītāju celmi.
D
Demielinizējošas slimības
Medicīnisks stāvoklis, kad tiek bojāts mielīna apvalks. Mielīna apvalks klāj nervus un ir atbildīgs par impulsu pārvadi uz smadzenēm. Mielīna apvalka bojājums rada muskuļu vājumu, sliktu koordināciju un iespējamu paralīzi. Demielinizējošas slimības ir: multiplā skleroze (MS), optiskais neirīts, transversais neirīts un Giljēna Barē (Guillain-Barre) sindroms (GBS).
Difterija
Baktēriju izraisīta slimība, kad veidojas biezi aplikumi, īpaši rīklē, kas var izraisīt nāvi.
Dzelte
Acu baltumi un ķermeņa ādā kļūst dzelteni. Tā bieži ir hepatīta pazīme.
Dzīvās vakcīnas
Vakcīnas, kas satur ķīmiskos vai fizikālos procesos novājinātu dzīvu vīrusu. Tās uzdevums ir izsaukt imūno reakciju, neradot nopietnas slimības izpausmes. Šobrīd ir reģistrētas dzīvās jeb novājinātās vakcīnas pret masaliņām, masalām, cūciņām, poliomielītu, dzelteno drudzi un vējbakām.
E
Epidēmija
Plaša saslimstība noteiktā ģeogrāfiskā zonā vai populācijā, kas pārsniedz parasti sagaidāmo slimības izplatības apmēru.
G
Garais klepus
Skat. Pertussis
Giljēna Barē sindroms (GBS)
Reta neiroloģiska slimība, ko raksturo refleksu zudums un paralīze. Šai slimībai raksturīgie simptomi ir: vājums, nejutīgums, tirpuļi, paaugstināta jušana, kas izplatās visā organismā. Muskuļu paralīze sākas ar kāju pēdām, pakāpeniski pārņemot rokas un plaukstas. Dažreiz paralīze var skart arī elpošanas muskuļus, radot elpošanas grūtības. Simptomi parasti parādās dienas laikā un ilgst līdz 3 vai 4 nedēļām. Atveseļošanās sākas 2 - 4 nedēļu laikā, kad beigusies slimības progresija. Lai gan lielākā daļa pacientu atveseļojas, 15% - 20% saglabājas simptomi. GBS ir fatāla 5% gadījumu.
Gripa
Ļoti lipīga vīrusu infekcija, ko raksturo pēkšņi sācies drudzis, galvas un muskuļu sāpes, gļotādu iekaisums.
H
Haemophilus influenzae tips b (Hib)
Bakteriāla infekcija, kas var beigties ar smagu elpceļu infekciju, tostarp pneimoniju [plaušu karsoni] vai citām slimībām, piemēram, meningītu.
I
Imūnsistēma
Organisma kompleksa sistēma, kas cīnās pret slimībām. Tās primārā funkcija ir identificēt organismam svešās vielas [baktērijas, vīrusus, sēnītes un parazītus] un izstrādāt organisma aizsardzību pret tiem. Šo aizsardzību sauc par imūno reakciju, un tās būtība ir olbaltumvielu molekulu jeb antivielu sintēze.
Imunitāte
Aizsardzība pret slimībām. Ir nespecifiskā jeb iedzimtā [dabiskā] imunitāte un specifiskā jeb adaptīvā imunitāte. Par imunitāti liecina antivielu esamība asinīs, ko parasti var noteikt ar laboratorijas izmeklējumiem.
Imunizācija
Specifiskās jeb adaptīvās imunitātes radīšanas process, kā rezultātā cilvēks vai dzīvnieks tiek pasargāts pret slimībām. Šo terminu bieži lieto kā sinonīmu terminiem „vakcinācija” un „inokulācija” [latīniski – inoculatio, t.i., potēšana].
Imūnsupresija
Stāvoklis, kad imūnā reakcija ir nomākta un nespēj organismu pasargāt no slimības. Šo stāvokli var radīt slimība [piemēram, HIV infekcija vai vēzis] vai arī noteikti medikamenti [piemēram, ķīmijterapijā lietotie]. Indivīdiem ar nomāktu imūnsistēmu nedrīkst dot dzīvās jeb novājinātās vakcīnas.
Inaktivēta vakcīna
Vakcīna, kas gatavota no ķīmisku vai fizikālu procesu rezultātā nonāvētiem vīrusiem vai baktērijām. Šie nonāvētie organismi nevar radīt slimību.
Incidence
Jaunu saslimstības gadījumu skaits noteiktā populācijā noteiktā laika posmā.
Infekciozs
Spējīgs izraisīt slimību. Citiem vārdiem – lipīgs.
Izpētes stadijas vakcīnas
Vakcīnas, ko atbilstošās zāļu uzraudzības iestādes ir atļāvušas lietot klīniskajos pētījumos ar cilvēkiem. Izpētes stadijā tiek pārbaudīta vakcīnu drošība un efektivitāte, un tās nav domātas lietošanai plašā populācijā.
K
Kombinētā vakcīna
Divas vai vairākas vakcīnas, kas apvienotas vienā. Kombinētā vakcīna ļauj samazināt injekciju skaitu. Piemēram, MMR vakcīna, kas nodrošina aizsardzību pret masaliņām, masalām un cūciņām.
M
Masalas
Izteikti lipīga vīrusu infekcija, ko raksturo sarkani apaļi ādas izsitumi.
Masaliņas
Vīrusu infekcija, kas ir vieglāka par masalām, bet var būt ļoti riskanta auglim, ja norit grūtniecības laikā.
Meningīts
Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, kas var radīt paliekošus smadzeņu bojājumus un pat nāvi.
Mikrobi
Sīki organismi [tostarp vīrusi un baktērijas], ko var saskatīt tikai mikroskopā.
N
Novājinātās vakcīnas
Vakcīnas, kas satur ķīmisku vai fizikālu procesu rezultātā novājinātu dzīvu vīrusu. Tās uzdevums ir izsaukt imūno reakciju, neradot nopietnas slimības izpausmes. Šobrīd ir licenzētas novājinātās vakcīnas pret masaliņām, masalām, cūciņām, poliomielītu, dzelteno drudzi un vējbakām. Tās pazīst arī kā dzīvās vakcīnas.
P
Pandēmija
Slimības epidēmija ļoti plašā reģionā.
Pertussis [garais klepus]
Bakteriāla infekcija, ko raksturo lēkmjveidīgs spazmatisks klepus, ko pavada skaļa ieelpa.
Pneimonija
Plaušu iekaisums [tautā saukts par plaušu karsoni] ar drudzi, drebuļiem, muskuļu stīvumu, sāpēm krūšu kurvī, klepu, elpas trūkumu, paātrinātu sirdsdarbību un elpošanas grūtībām.
Poliomielīts [polio]
Akūta vīrusinfekcija, ko raksturo drudzis, paralīze un skeleta muskuļu atrofija.
Polisaharīdu vakcīnas
Vakcīnas, kas sastāv no cukura molekulu garām ķēdēm, kas līdzinās noteiktu baktēriju virsmai. Šobrīd pieejamās polisaharīdu vakcīnas nodrošina aizsardzību pret pneimokoku, meningokoku un Haemophilus Influenzae b tipa infekciju.
Prevalence
Slimības izplatība noteiktā populācijā noteiktā laika posmā.
R
Rekombinants
Tāds, kas radies ģenētisko materiālu vai šūnu jaunu kombināciju rezultātā. Ģenētiskais materiāls rodas, savienojoties dažādu DNS segmentiem, veidojot rekombinantu DNS.
T
T-šūnas
T-limfocīti jeb baltie asinsķermenīši, kas palīdz pasargāt organismu no slimībām, piemēram, vīrusiem, infekcijām vai vēža.
Tetanus [stinguma krampji]
Toksīnus producējoša bakteriāla slimība ar sāpīgām muskuļu spazmām.
Tuberkuloze (TB)
Slimība, ko izraisa baktērija Mycobacterium tuberculosis. Baktērijas var skart jebkuru organisma daļu, bet visbiežāk – plaušas.
U
Uzņēmīgs
Slimībai atsaucīgs, no slimības nepasargāts.
Uzturošā injekcija
Vakcīnas papildu deva, kas periodiski jāievada, lai "uzturētu" imūno atbildes reakciju. Piemēram, stinguma krampju un difterijas vakcīna, kas pieaugušiem cilvēkiem tiek rekomendēta reizi desmit gados.
V
Vakcinācija
Novājinātu vai nedzīvu, infekciju izraisošo mikroorganismu injekcija ar nolūku radīt imunitāti.
Vakcīna
Farmakoloģisks produkts, kas rada imunitāti, tādējādi pasargājot organismu no slimības. Vakcīnas ievada injicējot, iekšķīgi vai aerosolu veidā.
Varicella [Vējbakas]
Akūta infekcijas slimība, ko raksturo papulāri un vezikulāri bojājumi.
Virulence
Slimības ierosinātāja jeb patogēna relatīvā spēja pārvarēt organisma aizsardzību.
Vīrusi
Sīki organismi, kas vairojas šūnās un izraisa infekcijas slimības, piemēram, vējbakas, masalas, masaliņas, cūciņas, garo klepu, hepatītu u.c.. Vīrusus nevar iznīcināt ar antibakteriālu medikamentu palīdzību, kas paredzēti baktēriju izraisītu saslimšanu terapijai.
saīsinājumi