GRIPA
- Gripas vīrusi, nemitīgi mainoties, izsauc atkārtotas infekcijas vienā un tajā pašā cilvēkā. Spēja pārstrukturēties un mainīties ir gripas vīrusu “lielākā viltība”, jo tādējādi tie padara mazāk efektīvu cilvēka iepriekš iegūto imunitāti. Tieši šā iemesla dēļ gripas epidēmijas atkārtojas, un tieši šā iemesla dēļ vakcīnas katru gadu jārada no jauna.
- Gripa potenciāli var skart ikvienu cilvēku – neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases.
- Salīdzinot ar citām infekciju slimībām, gripa atšķiras ar ātrumu, ar kādu tā izplatās un izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu.
- Gripas vīrusi pasaulē ir aktīvi visu cauru gadu, taču pati slimība ir uzskatāma par sezonālu. Z puslodē gripas vīrusa aktivizācija norit no decembra līdz aprīlim, D puslodē – no maija līdz septembrim.
- Gripas uzliesmojumā bieži ir “vainīgi” divi vai trīs dažādi gripas vīrusa apakštipi. Tie var būt: 1/ viena un tā paša apakštipa vīrusi; 2/ A gripas dažādu apakštipu vīrusi; 3/ A un B gripas vīrusi.
- A gripas vīrusi:
- plaši izplatīti dabā;
- iedarbojas gan uz dzīvniekiem, gan arī uz cilvēkiem;
- epidēmiju laikā ir galvenais vecāku ļaužu nāves cēlonis.
- B gripas vīrusi:
- rada infekciozas saslimšanas, kuru klīniskie simptomi līdzinās A gripas vīrusu izraisītajām slimībām;
- epidēmiju laikā var būt nāves cēlonis visa vecuma pacientiem.
- Antigēnu kombinācijas novērojamas kā A, tā B gripas vīrusiem. Lai arī tās pamatā ir niecīgas, cilvēka organisma iepriekš izstrādātās antivielas spēj nodrošināt tikai daļēju aizsardzību pret jauno vīrusa apakštipu, tāpēc inficēšanās notiek salīdzinoši ātri un viegli. Indivīdi, kuri bijuši iepriekš inficēti ar tā paša apakštipa vīrusu var būt vairāk vai mazāk uzņēmīgi pret vīrusa jauno kombināciju – atkarībā no imunitātes un vīrusa izmaiņu nopietnības.
- Antigēnu izmaiņas novērojamas tikai A gripas vīrusiem. Tās ir būtiskas pārmaiņas virsmas antigēnu struktūrā, kā rezultātā izveidojas pilnīgi jauni vīrusu apakštipi, pret kuriem iedzīvotājiem ir ļoti neliela imunitāte vai tās nav vispār.
GRIPA - KLĪNISKĀ AINA
- Gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu vīrusu infekcija – pacienti ir infekciozi 8 dienas no saslimšanas brīža.
- Saslimušajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju un izplatītās pat 6 metru attālumā.
- Veselie cilvēki inficējas arī, lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti.
- Gripas inkubācijas periods ir no vienas līdz četrām dienām - atkarībā no saņemtās “vīrusu devas” un konkrētā indivīda imunitātes.
- Pirmie simptomi parasti ir galvas sāpes, drebuļi un sauss klepus, ka seko drudzis ar izteikti paaugstinātu temperatūru, vispārējas muskuļu sāpes un apetītes zudums. Nereti attīstās arī saaukstēšanās slimībām līdzīgie simptomi – aizlikts deguns, sāpošs kakls un pat laringīts.
- Paaugstināta temperatūra ir ļoti tipisks gripas simptoms. Tā paceļas ātri (līdz pat 40o) un parasti ilgst vairākas dienas. Nereti pirmajam augstajam temperatūras vilnim kādā ceturtajā slimības dienā seko nākamais.
- Pilnīga atveseļošanās gripas gadījumā parasti norit 1 – 2 nedēļas, bet var būt arī ilgstošāka – īpaši vecāka gadagājuma pacientiem un pacientiem ar hroniskām elpceļu, plaušu un sirds-asinsvadu saslimšanām.
- Bērniem gripas klīniskie simptomi var būt vēl smagāk izteikti. Viņiem parasti ir augstāka temperatūra, kam nereti pievienojas pat krampji. Bērniem novērojamas arī vēdera sāpes, vidusauss iekaisums un rejošs klepus.
GRIPA - KOMPLIKĀCIJAS
- Visbiežāk izplatītās gripas komplikācijas ir saistītas elpceļiem. Parasti tās novēro vecākiem cilvēkiem, bet tikpat labi tās attīstās arī maziem bērniem ar hroniskām slimībām vai vāju imunitāti.
- Bronhīts ir pati izplatītākā komplikācija, kas konstatēta 20% gadījumu. Bronhīta risks ir salīdzinoši augsts diabēta un išēmiskās sirds slimības pacientiem, kā arī pacietiem pēc 60 gadu vecuma.
- Plaušu karsonis – vīrusa vai infekcijas izraisīts, ir ne tikai otrā nopietnākā gripas komplikācija, bet arī visbiežākais gripas izraisītās nāves cēlonis
- Citas gripas komplikācijas:
- akūts muskuļu iekaisums;
- miokardīts (sirds muskuļa iekaisums);
- perikardīts (sirds apvalka iekaisums);
- centrālās nervu sistēmas traucējumi (dažos gadījumos par encefalīts – smadzeņu apvalka iekaisums);
GRIPA – VAKCINĀCIJA
- Vakcinācija samazina ne tikai inficēšanās un vīrusu pārnēsāšanas, bet arī gripas izraisītu komplikāciju un mirstības iespēju. Pret gripas vīrusiem vakcīnas ir efektīvas līdz pat 90% gadījumu.
- Klīniskos pētījumos ir pierādīts, ka vecākās paaudzes cilvēkiem vakcinācija samazina par 56% elpceļu slimību, par 53% plaušu karsoņa, par 50% hospitalizācijas un par 70% letāla iznākuma risku.
- Šodien tiek izmantotas šķeltās vakcīnas, kurām ir retas lokālas un praktiski nav sistēmisku blakus parādību un kuras var tikt izmantotas kā pieaugušajiem, tā bērniem. Šīs vakcīnas nesatur dzīvsudraba savienojumus.
- Lokālās reakcijas, piemēram, sāpes un jūtīgums injekcijas vietā, ir biežāk sastopamās vakcinācijas blakus parādības (un arī tikai 10% gadījumu). Sistēmiskās reakcijas, piemēram, drudzis, galvas sāpes, muskuļu un locītavu sāpes, sastopamas ļoti retos gadījumos.
- Imunitāte izveidojas 7 – 8 dienā pēc vakcinācijas.
- Pasaules veselības organizācija un Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas rekomendē vakcinēties sekojošām iedzīvotāju grupām:
- bērniem līdz 5 gadu vecumam;
- par 50 gadiem vecākām personām;
- pieaugušajiem un bērniem ar hroniskām sirds-asinsvadu un plaušu slimībām;
- pieaugušajiem un bērniem ar hroniskiem vielmaiņas traucējumiem;
- bērniem vai pusaudžiem, kam nozīmēta ilgstoša salicilātu terapija (Reja sindroma risks);
- sievietēm, kurām ziemas mēnešos ieplānota grūtniecība.