1. Pandēmiskā gripa atšķiras no putnu gripas.
Putnu gripa ir saistīta ar plašu dažādu gripas vīrusu grupu, kas skar galvenokārt putnus. Retos gadījumos šie putnu vīrusi var inficēt citas sugas, to vidū cūkas un cilvēkus. Lielākā daļa putnu gripas vīrusu neinficē cilvēkus. Gripas pandēmija rodas, ja parādās jauns apakštips, kas iepriekš nav cirkulējis cilvēku vidū.
Šī iemesla dēļ H5N1 putnu gripas vīrusam piemīt pandēmijas potenciāls, jo tas var pārvērsties par cilvēkiem lipīgu celmu. Ja šāda pārvēršanās notiek, tas vairs nav putnu vīruss, bet gan cilvēku gripas vīruss. Gripas pandēmijas izraisa jauni gripas vīrusi, kas ir pielāgojušies cilvēkiem.
2. Gripas pandēmijas mēdz atkārtoties.
Gripas pandēmija ir rets, bet recidivējošs notikums. Pagājušā gadsimtā bija trīs pandēmijas: “Spāņu gripa” 1918. gadā, “Āzijas gripa” 1957. gadā un “Honkongas gripa” 1968. gadā. 1918. gada pandēmija visā pasaulē nogalināja 40 – 50 miljonus cilvēku. Šī pandēmija, kas bija ārkārtēja, tiek uzskatīta par vienu no nāvējošākiem slimību gadījumiem cilvēces vēsturē. Sekojošās pandēmijas bija daudz vieglākas - ar 2 miljoniem nāves gadījumu 1957. gadā un 1 miljonu nāves gadījumu 1968. gadā.
Pandēmija rodas, ja jaunais gripas vīruss sāk izplatīties tikpat viegli kā normāla gripa – ar klepu un šķavām. Gadījumos, kad vīruss ir jauns, cilvēka imūnsistēmai nav iepriekšējas imunitātes. Līdz ar to iespējams, ka cilvēki, kuri saslims ar pandēmisko gripu, pārcietīs daudz nopietnāku slimību nekā normālas gripas izraisīto.
3. Pasaule var būt uz vēl vienas pandēmijas sliekšņa.
Veselības eksperti gandrīz astoņus gadus ir novērojuši jaunu, ārkārtīgi smagas gripas vīrusu – H5N1 celmu. H5N1 celms vispirms inficēja cilvēkus Honkongā 1997. gadā, izraisot 18 slimības gadījumus, tai skaitā – sešas nāves. Kopš 2003. gada vidus vīruss oficiāli izraisījis plašākos un smagākos uzliesmojumus putnkopībā. 2003. gada decembrī tika identificētas infekcijas cilvēkiem, kuri bijuši saskarē ar slimajiem putniem.
Kopš tā laika četrās Āzijas valstīs (Kambodžā, Indonēzijā, Taizemē un Vjetnamā) laboratoriski apstiprināti vairāk nekā 100 cilvēku inficēšanās gadījumi, un vairāk nekā puse šo cilvēku ir miruši. Lielākā daļa saslimšanu skāra iepriekš veselus bērnus un jauniešus. Par laimi, vīruss no putniem uz cilvēkiem nepāriet viegli, kā arī neizplatās cilvēku vidū ātri un noturīgi. Ja H5N1 attīstītos līdz normālas gripas infekciozai formai, varētu sākties pandēmija.
4. Tiks skartas visas valstis.
Ja radīsies izteikti lipīgs vīruss, tā globālā izplatība visticamāk būs nenovēršama. Ar tādiem pasākumiem kā robežu slēgšana un ceļošanas ierobežojumi valstis var aizkavēt vīrusa izplatību, taču ne pilnībā to apturēt. Iepriekšējā gadsimtā, kad starptautiskie ceļojumi visbiežāk tika veikti ar kuģi, pandēmijas aptvēra zemeslodi 6 - 9 mēnešu laikā. Starptautiskās gaisa satiksmes ātruma un apjoma dēļ šodien vīruss varētu izplatīties daudz straujāk, iespējams, visus kontinentus sasniedzot ātrāk nekā 3 mēnešu laikā.
5. Saslimstības izplatība pieaugs
Lielākajai daļai cilvēku nebūs imunitātes pret pandēmijas vīrusu, tāpēc infekcijas un saslimšanas izplatība paredzama lielāka nekā normālas sezonālās gripas epidēmijas laikā. Sagaidāmās pandēmijas pašreizējās prognozes rāda, ka procentuāli ievērojamam daudzumam pasaules iedzīvotāju būs nepieciešama tāda vai citāda veida medicīniskā aprūpe. Tikai dažām valstīm ir personāls, telpas, aprīkojums un slimnīcas gultas, kas nepieciešamas, lai varētu vienlaikus sniegt palīdzību lielam skaitam pēkšņi saslimušu cilvēku.
6. Medicīniskie resursi būs nepietiekami.
Vakcīnu un pretvīrusu zāļu apgāde, kas ir divi vissvarīgākie medicīniskie līdzekļi saslimšanas un nāves gadījumu skaita samazināšanai pandēmijas laikā, visās valstīs būs nepietiekama pandēmijas sākumā un vairākus mēnešus pēc tam. Īpaši bažas rada neatbilstoša vakcīnu apgāde, jo vakcīnas tiek uzskatītas par pirmo aizsardzības kārtu iedzīvotāju pasargāšanā. Pēc pašreizējām tendencēm daudzām jaunattīstības valstīm nebūs pieejas vakcīnām visā pandēmijas laikā.
7. Būs liels skaits nāves gadījumu.
Vēsturiski nāves gadījumu skaits pandēmiju laikā ir ievērojami atšķīries. Nāves gadījumu rādītājus lielā mērā noteikuši četri faktori: inficēto cilvēku skaits, vīrusa virulence, skarto iedzīvotāju pamatraksturojums un neaizsargātība, kā arī profilakses pasākumu efektivitāte. Pirms pandēmijas vīrusa rašanās un izplatīšanās sākuma nav iespējams precīzi prognozēt mirstības apmērus. Visi nāves gadījumu skaita aprēķini ir tīri teorētiski.
PVO, izvirzot reālus un ticamus plānošanas mērķus, ir izmantojusi relatīvi piesardzīgus aprēķinus – no 2 miljoniem līdz 7,4 miljoniem nāves gadījumu. Šis aprēķins ir balstīts uz salīdzinoši vieglo 1957. gada pandēmiju. Ir veikti arī aprēķini, kas balstīti uz daudz virulentāku vīrusu, kas pieredzēts 1918. gadā, un tie ir daudz lielāki. Tomēr 1918. gada pandēmija tiek uzskatīta par ārkārtēju.
8. Ekonomiskie un sociālie traucējumi būs milzīgi.
Gaidāmi augsti saslimstības un darba kavējumu rādītāji, un tie veicinās sociālo un ekonomisko lejupslīdi. Iepriekšējās pandēmijas globāli izplatījās divos un dažkārt pat trīs viļņos. Ne visas pasaules vai atsevišķas valsts daļas tiks vienlīdz smagi skartas vienā un tajā pašā laikā. Sociālie un ekonomiskie traucējumi visticamāk būs īslaicīgi, taču mūsdienās savstarpēji saistīto un atkarīgo tirdzniecības un komercijas sistēmu apstākļos to negatīvā ietekme var pastiprināties. Vislielākās sociālās problēmas var rasties tad, kad darba kavējumu rādītāji negatīvi ietekmēs svarīgākos pakalpojumus, piemēram, enerģiju, transportu un komunikācijas.
9. Ikvienai valstij jābūt sagatavotai.
PVO ir izstrādājusi virkni ieteicamo stratēģisko pasākumu reaģēšanai uz gripas pandēmijas draudiem. Pasākumi ir modelēti tā, lai nodrošinātu dažādus aizsardzības līmeņus, kas atspoguļo radušās situācijas sarežģītību. Ieteicamie pasākumi esošajai pandēmijas brīdinājuma fāzei, pandēmijas vīrusa rašanās fāzei, pandēmijas izsludināšanai un tai sekojošai pandēmijas starptautiskajai izplatīšanās fāzei ir atšķirīgi.
10. PVO brīdinās pasauli, kad pandēmijas draudi palielināsies.
PVO cieši sadarbojas ar veselības ministrijām un dažādām sabiedrības veselības organizācijām, lai atbalstītu valstu uzraudzību pār cirkulējošajiem gripas vīrusa celmiem. Ātrai pandēmiskā vīrusa atklāšanai būtiska ir precīza uzraudzības sistēma, kas laikus palīdz konstatēt radušos gripas celmus.
Lai sekmētu pandēmijas gatavības plānošanu, noteiktas sešas atšķirīgas fāzes ar noteiktiem pienākumiem valdībām, farmācijas industrijai un PVO. Pašreizējai situācijai piešķirta 3. kategorija jeb fāze: jauns vīruss izraisa infekcijas, taču neizplatās viegli no vienas personas uz citu.
Avots:
www.who.int/csr/disease/influenza/pandemic10things/en/